Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Visums pāris bildēs (13670/85)


Publicēts: 4.04.2008

Pirms kāda laika www.starspace.lv ietvaros aplūkojām Zemes, Saules sistēmas planētu, Saules un citu zvaigžņu izmēru attiecības. Pienācis laiks vēl milzīgākiem skaitļiem un savas niecības apzināšanai.

Piezīme. Izpratne par lielo Visumu mums joprojām ir, maigi izsakoties, ļoti nepilnīga. Ar lielu varbūtību, jau rīt rakstā minētie skaitļi varētu mainīties.

12.5 gaismas gadi, Tuvākās zvaigznes


Šai kartē redzamas Saules sistēmai tuvākās zvaigznes. Vairums šo zvaigžņu ir sarkanie punduri - ievērojami mazākas un tumšākas par Sauli. Lielākā daļa zvaigžņu Visumā ir sarkanie punduri, un tuvākā zvaigzne Proxima nav izņēmums.

Attālums = 12.5 gaismas gadi
Zvaigznes = 33

x20 = 250 gaismas gadi, Saules sistēmas kaimiņi


Šai kartē redzamas 1500 spožākās zvaigznes 250 gaismas gadu apkārtnē. Visas šīs zvaigznes ir daudz spožākas par Sauli un vairumu no tām var novērot debesīs ar neapbruņotu aci. Apmēram trešā daļa no visām zvaigznēm, kuras var novērot ar neapbruņotu aci, atrodas tuvāko 250 gaismas gadu attālumā. Lai gan tā ir tikai niecīga mūsu Galaktikas daļa.

Attālums = 250 gaismas gadi
Zvaigznes = 260 000

x20 = 5000 gaismas gadi, Oriona zars


Šis ir mūsu stūrītis Piena Ceļa Galaktikā. Saule atrodas Oriona zarā - ļoti pieticīgs zars, salīdzinājumā ar Strēlnieka zaru, kurš atrodas tuvāk galaktikas centram. Kartē norādītas arī dažas zvaigznes, kuras redzamas ar neapbruņotu aci un kuras atrodas tālu Oriona zarā. Ievērojamākās no tām ir lielās Oriona zvaigznāja zvaigznes, no kura galaktikas zars arī ieguvis savu nosaukumu. Visas šīs zvaigznes ir spoži supergiganti, tūkstošiem reižu spožākas par Sauli. Visspožākā zvaigzne šai kartē ir Rho Cassiopeia (ρ Cas) 4000 gaismas gadu attālumā. Neapbruņotai acij tā ir necila zvaigznīte, taču īstenībā tā ir supergigants, 100 000 reižu spožāka par Sauli.

Attālums = 5000 gaismas gadi
Zvaigznes = 600 miljoni

x10 = 50 000 gaismas gadi, Piena Ceļa Galaktika


Šai kartē varam redzēt Piena Ceļu visā pilnībā - spirālveida galaktika, kurā ir vismaz 200 miljardi zvaigžņu (pēdējie novērtējumi liecina, ka zvaigžņu ir vairāk). Saule ir niecīgs puteklītis tālu Oriona zarā, 26 000 gaismas gadu attālumā no Galaktikas centra. Tuvāk Galaktikas centram zvaigznes atrodas daudz tuvāk viena otrai, nekā tas ir mūsu reģionā. Kartē redzamas arī zvaigžņu kopas, kas atrodas ārpus galaktikas diska, un Strēlnieka pundurgalaktika, kuru gaida ne visai labvēlīgs liktenis, jo Piena Ceļš to gatavojas aprīt.

Attālums = 50 000 gaismas gadi
Zvaigznes = 200 miljardi

x10 = 500 000 gaismas gadi, Piena Ceļa pavadoņi


Piena Ceļu pavada vairākas pundurgalaktikas. Parasti tajās ir daži desmiti miljonu zvaigžņu. Lai arī tas ir liels skaitlis, tas tomēr ir niecīgs, ja salīdzina ar zvaigžņu skaitu pašā Piena Ceļa Galaktikā. Kartē redzamas Piena Ceļam tuvākās pundurgalaktikas, kuras ir piesaistītas Piena Ceļam un ir Piena Ceļa satelīti. Tām nepieciešami miljardiem gadu, lai veiktu savu orbītu.

Attālums = 500 000 gaismas gadi
Lielas galaktikas = 1
Pundurgalaktikas = 12
Zvaigznes = 225 miljardi

x10 = 5 miljoni gaismas gadi, Lokālā Grupa


Piena Ceļš ir viena no trim lielajām galaktikām, kas pieder galaktiku grupai, ko saucam par Lokālo Grupu. Lokālajā Grupā atrodami arī vairāki desmiti pundurgalaktiku. Vairums no tām aplūkojamas kartē. Šai mērogā pundurgalaktikas ir ļoti sīkas, tāpēc iespējams, neviena vien vēl tikai gaida savu atklāšanu.

Attālums = 5 miljoni gaismas gadi
Lielas galaktikas = 3
Pundurgalaktikas = 46
Zvaigznes = 700 miljardi

(te gan sākas spekulācijas, jo pēdējie novērojumi un pētijumi, izmantojot Spitzer teleskopu, liek domāt, ka vienā pašā Andromēdas galaktikā zvaigžņu skaits varētu sasniegt triljonu, kas savukārt zvaigžņu skaitu Lokālajā Grupā vismaz dubultotu)

x20 = 100 miljoni gaismas gadi, Jaunavas superkopa


100 miljonu gaismas gadu apkārtnē mūsu Galaktika ir tikai viena no tūkstošiem līdzīgu. Kartē redzams, kā galaktikas tiecas apvienoties galaktiku kopās. Mums tuvumā atrodas liela Jaunavas galaktiku kopa, kurā atrodas vairāki simti galaktiku. Tā nosaka galaktiku kopu uzvedību lielākā reģionā, kuru pazīstam ar nosaukumu Jaunavas superkopa (Virgo Supercluster). Otra iespaidīga galaktiku kopa šai visuma daļā ir Krāsns kopa (Fornax cluster), taču tā nav ne tuvu tik liela kā Jaunavas kopa. Kartē attēlotas tikai ļoti spožas galaktikas. Mūsu Galaktika ir punkts kartes centrā.

Attālums = 100 miljoni gaismas gadi
Galaktiku grupas = 200
Lielas galaktikas = 2500
Pundurgalaktikas = 50 000
Zvaigznes = 200 triljoni

x10 = 1 miljards gaismas gadi, kaimiņu Superkopas


Galaktikas un galaktiku kopas Visumā nav izvietojušās vienmērīgi. To izvietojums 3 dimensijās atgādina stīgas, kopas, sienas (pēc katra brīvas iztēles :)), kuras ieskauj lielus, šķietami tukšus reģionus. Tajos ir ļoti maz galaktiku vai arī nav vispār nekā tāda, ko mēs esam spējīgi ieraudzīt. Kartē redzamas daudzas Superkopas, iekaitot necilo Jaunavas Superkopu, kurā atrodama arī mūsu Galaktika. Visā kartē redzami apmēram 7% no apzinātā Visuma.

Attālums = 1 miljards gaismas gadi
Galaktiku superkopas = 100
Galaktiku grupas = 240 000
Lielas galaktikas = 3 miljoni
Pundurgalaktikas = 60 miljoni
Zvaigznes = 250 000 triljoni

x14 = 14 miljardi gaismas gadi, Redzamais Visums


Šī karte ir mēģinājums attēlot redzamo Visuma daļu. Galaktikas, galaktiku kopas un superkopas tiecas apvienoties plašos izstieptos veidojumos, kas ieskauj lielus tukšus apgabalus. Visums šai mērogā atgādina savdabīgu šūnainu veidojumu (man personīgi atgādina neironus :)). Gaisma Visumā pārvietojas ar konkrētu, fiksētu ātrumu (vismaz mēs tā domājam), tāpēc redzamā Visuma nomalē mēs redzam objektus, kādi tie bija pirms 14 miljardiem gadu (13.7, ja ticam pēdējiem novērtējumiem).

Attālums = 14 miljardi gaismas gadi
Galaktiku superkopas = 10 miljoni
Galaktiku grupas = 25 miljardi
Lielas galaktikas = 350 miljardi
Pundurgalaktikas = 7 triljoni
Zvaigznes = 30 miljardi triljonu - tas būtu 3e22 = 30 000 000 000 000 000 000 000 = 30 sikstiljoni, bet būsim reālisti, gan jau ka to ir ievērojami vairāk...

Rakstu sagatavoja cydonia (Ints Ķešāns) pēc www.atlasoftheuniverse.com datiem

Komentāri

  1. cyxob tieši 4.04.2008 domāja šādi:

    3,14zdec! mani urda tāda doma, ka ja nu es nonāku paradīzē, tad jau 100punkti, ka tur man visu izstāstīs, kā izskatās visums, kas ir aiz tā robežām, kā viss sākās, kā viss beigsies, ja beigsies. mēs esam kā akli, nevarīgi kurmji lielveikalā ar pilniem plauktiem, ko nespējam redzēt...

  2. lasens tieši 4.04.2008 domāja šādi:

    pedejam attelam vajadzeja nosaukumu - Lielais Atraktors

  3. dzimmijs13 tieši 5.04.2008 domāja šādi:

    Jā, 14 miljardi gaismas gadi - un tas ir tikai redzamais Visums, kas ļoti iespējams ir kā aisberga redzamā daļa!

  4. interesents tieši 10.04.2008 domāja šādi:

    bet ja Visums ir tikai kāda elementārdaļiņa...

  5. aivjans tieši 11.04.2008 domāja šādi:

    Jo tālāk skatās, jo vairāk saprot, ka visur ir viens un tas pats modelis.
    viss griežās ap centru. Tuvāk papētot centru, izrādās, ka arī tas ap kaut ko griežās un tajā kaut kas ap kaut ko griežās.
    Pats apstulbu no tādas atklāsmes:)

    Un vispār, kas ir aiz redzamās robežas? Kādas ir versijas? Visi gan man mēģina iestāstīt, ka "nekas". Bet tad pasakiet, kā Visums var izplesties iekš "nekā"? Iebāz pudelē balonu un piepūt to. Cik daudz vietas tas var aizņemt? - tik cik pudeles tilpums, ne vairāk, pieņemot, ka pudele nesaplīsīs.

  6. cydonia tieši 14.04.2008 domāja šādi:

    > aivjans
    "Un vispār, kas ir aiz redzamās robežas?"

    pirmkārt jau, nekur nav teikts, ka mūsu visums beidzas pie redzamās robežas. :)
    pieņemu, jautājums bija, "kas ir aiz mūsu visuma robežām?",... hm... cita fizika? kaut kas mums principā neaptverams? iztēlojies bezgalības jēdzienu, vai 5-dimensiju telpu. nesanāk? :) šos mēs vismaz varam aprakstīt ar mums pieejamo matemātiku. iespējams, nemaz nav iespējams uzdot jautajumu "kas ir aiz mūsu visuma robežām?", jo tur nepastāv jēdzieni "kas" vai "ir". :) un arī "visuma robeža" visticamākais ir ļoti nosacīts jēdziens. parādi, kur zemei ir mala, gals, kur tā beidzas. pastāv teorijas, kas uzskata, ka visums ir sevī noslēgts. respektīvi, dodoties jebkurā virzienā, tu nonāksi punktā no kura sāki. ielūkojoties pietiekami spēcīgā teleskopā, tu ieraudzīsi savu pakausi :D (vai arī vietu kur tavs pakausis atradīsies pēc nExy gadiem)

    piedod, mums nav atbildes uz tavu jautajumu. vismaz pagaidām :)

  7. es tieši 14.05.2008 domāja šādi:

    es domaaju ja jau viss ap kko griezas un tas "kkas" arii ap kko griezas tad jau vareetu pielaut taadu varbuutiibu kaa citas civilizaacijas. Jo kkaa neticas ka no sikstiljoniem galaktiku mees esam vieniigaas sapraatiigaas buutnes nezimeeraamajaa visumaa. nu tas taa liek filozofiski aizdomaaties :D

  8. Redaktors tieši 14.05.2008 domāja šādi:

    Dzīvības eksistēšana kaut kur visumā nav pretrunā ne ar vienu no visuma izcelsmes teorijām. Līdz ar to noliegt to, ka dzīvība kaut kur eksistē ārpus Zemes, mēs noteikti nevaram.

  9. grifs99 tieši 3.08.2008 domāja šādi:

    Cik talu var parvietotie gaisma tik talu var redzet

  10. grifs99 tieši 3.08.2008 domāja šādi:

    Var but šis visums ir viena daļiņa no kaukada liela visuma

  11. Disxx tieši 4.08.2008 domāja šādi:

    piekritu interesents>

    nevajadzetu brinities ka mes esam tikai kada 1 maza maza maza dalina no kautka vel lielaka kas ir tada pati maza dalina no kautka vel lielaka un ta vel jo projam...

    un noteikti ka tur kautkur ir kads cits.. ja pat pastav versija kad ir kautkas aiz melna cauruma tatad... visums ir kautkas ko izpetit un atklat pilnigi nezinu vai ir iespejams.. kautvai pa 10000000x10^bezgaliba... jo tas ir tikai tas ko mes varam redzet... =)

  12. grifs99 tieši 4.08.2008 domāja šādi:

    Nezin visuma ir iespejas parvietotie ar daļiņu paātrinataju

  13. cydonia tieši 15.08.2008 domāja šādi:

    >grifs99 tieši 03/08/2008 23:51 domāja šādi:
    Cik talu var parvietotie gaisma tik talu var redzet

    visums izplešas. mēs varam redzēt tik tālu, cik tālu tas izplešas lēnāk par gaismas ātrumu.
    gaisma var pārvietoties bezgalīgi, tomēr tālāk esošā gaisma nevar līdz mums nonākt. jo visuma izplešanās dēļ gaismas avots attālinās no mums ātrāk, nekā tā izstarotā gaisma mums tuvojas.

  14. rokkyrokky tieši 8.09.2008 domāja šādi:

    Es uzskatu, ka izmēriem nav robežu. Gan uz lielo, gan uz mazo galu viss aiziet bezgalībā. Tas nozīmē, ka nav tādas vietas, kur izmērs atdurtos. Tas, ka cilvēki nav atklājuši neko mazāku par kaut kādiem tur elektroniem, tas nenozīmē, ka nekā mazāka nav. Mēs vienkārši to nespējam saskatīt. Piemēram, tikpat labi vienas šūnas kodolā varētu būt visums. Vai arī mūsu visums atrodas vienas šūnas kodolā. Robežas nav - tāda vēl nav atklāta un arī netiks atklāta, ko vienmār būs kaut kas grandiozāks. Šeit der mana pašizdomātā definīcija - Visums ir bezgalīgi liels un bezgalīgi mazs.

  15. rokkyrokky tieši 8.09.2008 domāja šādi:

    p.s.

    ... un iespējams, ka viss iet pa rinķi. Mūsu visums atrodas kādā mūsu visuma niecīgā daļiņā. Bezgalīgi liels ir bezgalīgi mazs un bezgalīgi mazs ir bezgalīgi liels. Skatoties no mūsu punkta, bezgalīgi liels pāriet bezgalīgi mazā un tā pa rinķi. Tā, ka nekādu robežu nav. Meklējot kaut ko arvien lielāku, tālā nākotnē mums vajadzētu atdurties pie mūsu pašreizējiem izmēriem.

  16. rancune tieši 11.09.2008 domāja šādi:

    Kā mēra(nosaka) attālumus no visuma objekta līdz mums(Zemei)?
    Teiksim objektu 14 miljardus gaismas gada attālumā.
    Uz 14 miljardus gaismas gadu attālumā esoša objekta nosūta apmācītu pērtiķi. Viņš pamāj ar roku, ka gatavs uzsākt operācīju. Pēc 14 miljardiem GG mēs saņemam mājienu un pamājam pretī un uzņemam laiku. Pērtiķis sagaida mājienu un uzreiz parāda primā. Vēl pēc 14miljardiem gadu mēs saņemam primā un zinām, ka viņš tiešām atrodas 14miljardu GG attālumā.
    Bet pavisam nopietni kā? pieņemot un rēķinot izmantojot matemātiku?

  17. cydonia tieši 11.09.2008 domāja šādi:

    rancune tieši 11/09/2008 00:52 domāja šādi:
    Kā mēra(nosaka) attālumus no visuma objekta līdz mums(Zemei)?
    Teiksim objektu 14 miljardus gaismas gada attālumā.


    ar sarkanās nobīdes metodi.
    lielos attālumos (sākot ar miljoniem gaismas gadu), visuma izplešanās ir vērā ņemama. jo tālāk atrodas objekts, jo vairāk visums starp zemi un objektu izplešas. jo vairāk visums pa vidu paspēj izplesties, jo vairāk palielinās viļņa garums ko izstaro objekts. zinot, kādam bija jābūt viļņa garumam un salīdzinot to ar reāli novērojamo viļņa garumu, mēs varam spriest par attālumu.

    pamēģināsim uz pirkstiem :)
    to sauc par doplera effektu (par kuru tev stāstija tavs fizikas skolotājs :) tas izskatās sekojoši. tu stāvi dzelzceļa malā. (saule, vējš, pienenes zied ... :) garām brauc lielais zaļais vilciens. uz sāniem rakstīts "Latvijas Dzelzceļš". tūūūūū. kamēr viņs tev tuvojas, tūūūūū ir spalgs. kad viņs tev pabrauc garām un attālinās, tūūūūū ir dobjāks. tas tāpēc, ka tuvojoties tūūūūū skaņas viļņa garumam jāpieskaita (jāatņem) vēl vilciena ātrums. skaņas vilnis saīsinās un tu dzirdi augstāku skaņu, nekā tūūūūū skanētu ja vilciens stāvētu uz vietas. pretēji notiek vilcienam attālinoties. ja mēs zinām, kā tūūūūū jāskan uz vietas, un zinām, kā skan tūūūūū ko mēs dzirdam, tad varam izrēķināt vai vilciens tuvojas vai attālinās un cik ātri. šis pats effekts ir spēkā arī gaismai. mēs zinām cik ātri tā pārvietojas un zinām kādai tai jāizskatās, ja tā nekustētos. bet tāliem objektiem tā izskatās sarkanāka (garāki viļņi). nomērot, par cik garāki ir šie viļņi, varam izrēķināt cik tālu atrodas objekts, kas šo gaismu izstaro.

    piemetīsim klāt uzskatāmu piemēru par visuma izplešanos.
    tev ir brīvdienas un tu esi laukos, ciemos pie vecmāmiņas, kura cep nepārspējamus kliņģerus. vecmāmiņa iejauc mīklu, nežēlo raugu, iemaisa klāt riktīgi garšīgās rozīnes un noliek mīklu uzrūgt. mīklas pika ir visums, rozīnes ir galaktikas. rozīnes pašas par sevi nekur tā īsti nepārvietojas. bet attālums starp viņām, palielinās un palielinās. pie kam, starp divām blakus rozīnēm attālums palielinās ļoti nedaudz, bet starp rozīnēm pretājās kubuliņa malās ievērojami.

    ps. mēs varam redzēt tik tālu, cik starp mums un obektu visums izplešas lēnāk par gaismas ātrumu. no tālāk esošiem objektiem gaisma līdz mums nevar nonākt, jo tie attālinās no mums ātrāk, nekā mums tuvojas to izstarotā gaisma. tāpēc (ar pašreiz pieejamām metodēm) mēs nemaz nevaram ielūkoties īpaši tālāk par 14 (13,7) miljardiem gaismas gadu.

  18. interesents tieši 11.09.2008 domāja šādi:

    tam visam (VISUMAM), neatkarīgi liels vai mazs, izplešas vai saraujas,ir jābūt kādam mērķim, nozīmei, jo tad tam visam, es personīgi, neredzu jēgu, t.i. tad ir veltīga TELPAS un LAIKA izšķiešana...

  19. cydonia tieši 11.09.2008 domāja šādi:

    interesents
    tam visam (VISUMAM), neatkarīgi liels vai mazs, izplešas vai saraujas,ir jābūt kādam mērķim, nozīmei


    diemžēl, šis mērķis vai nozīme, var izrādīties mums pagalam neaptverami jēdzieni. respektīvi, var gadīties, ka mums pricipā nav lemts saprast, uztvert vai nojaust tādas lietas. piemēram, mums taču nav iztēles, kas varēja būt "pirms" lielā sprādziena, jo mūsu iztēle nedarbojas ārpus laika jēdziena. mēs nevaram uzdot jautājumu, kas ir aiz mūsu visuma robežām, jo mūsu iztēle darbojas tikai telpā. mēs pat neesam spējīgi uztvert bezgalības jēdzienu, vai piemēram, 5dimensiju telpu. mūsu saprāts nudien ir ļoti aprobežots. :(

  20. interesents tieši 11.09.2008 domāja šādi:

    cydonia

    es nesaprotu vienu - ja VISUMS ir ierobežots telpā, kurai nav robežu, kā tad izbraucot no ZEMES uz VISUMA "malu", es atgriežos pēc n-tajiem gadiem atpakaļ uz ZEMES nebraucot bezgalīgi, labi, pieņemu, ka VISUMA "malu" pat nesasniegšu, bet pie tam atgrieziesuz ZEMES!! Tātad Visums "iekšienē" ir divdimensiju telpa!?

  21. cydonia tieši 11.09.2008 domāja šādi:

    interesents

    neesmu fiziķis, bet vadošās teorijas drīzāk sliecas domāt ka mūsu visumam ir krietni vairāk dimensiju. ( 11 ? ) turklāt, pa lielam, ir nevis univers, bet multivers.

  22. rancune tieši 11.09.2008 domāja šādi:

    paldies, sapratu. Kā ar ierīci mēra gaismas viļņa garumu? Fantāzija nevar izdomāt. Teiksim ja skaņu varētu ar vibrāciju palīdzību, tad kā ar gaismas viļņiem?

  23. antons tieši 11.09.2008 domāja šādi:

    cydonia tieši 11/09/2008 12:07 domāja šādi:!
    Sarkanā nobīde,tāpat kā zilā nobīde liecina par kustības virzienu. Kāpēc nerunā par zilo nobīdi? Tāda eksistē Andromēdas miglājam traucoties mūsu virzienā. Par to nerunā, jo bail iedomāties sekas. Tāpēc tīkamāk pieņemt nepārtrauktu izplešanos, no kā izriet LS daudzināšana. Pasakas bērniem, ''attaisnotie'' meli.
    Ja pieņem tik tīkamo bezgalīgo izplešanos, tad robežjautājums ir strupceļš.

  24. jhk tieši 11.09.2008 domāja šādi:

    un cik gadi vaidzigi lai andromedas galaktika nonaktu lidz musu :D

  25. Redaktors tieši 12.09.2008 domāja šādi:

    Aptuveni 5 miljardi gadu.

  26. cydonia tieši 12.09.2008 domāja šādi:

    >antons
    starp piena ceļu un andromēdas galaktiku ir tikai 2 miljoni gaismas gadu. šādos mērogos visuma izplešanās fenomens izplaužas minimāli. patiesi to var novērot starp superkopām. mazos attālumos savstarpējos ātrumus vairāk ietekmē gravitācija, nevis visuma izplešanās. bez tam, andromēdas galaktika mums tuvojas ar ātrumu apmēram 130 km/s. transgalaktiskos izmēros tas ir ārkārtīgi niecīgs skaitlis. turklāt, kāds varētu pateikt, cik ta ir to galaktiku, kas mums tovojas? droši vien uz pirkstiem var pārskaitīt.

  27. Gatis tieši 23.09.2008 domāja šādi:

    Cydonia

    Kas notiks kad galaktikas satuvojas?vai taas var sadurties?

  28. Redaktors tieši 24.09.2008 domāja šādi:

    Visumā ir daudz piemēru galaktiku sadursmēm. Piena ceļa galaktika ar ir aprijusi vairākas mazas galaktikas un patlaban ir ceļā uz tikšanos ar Andromēdas galaktiku. Habla jubilejai par godu tika izveidots galaktiku mijiedarbības plakāts - http://www.starspace.lv/public/Habla_teleskops_25042008.html

    Jāsaka gan, ka galaktikas saskrienas, apvienojas, bet zvaigznes šajās sadursmēs nesaduras.

  29. KPax tieši 24.09.2008 domāja šādi:

    >Gatim
    http://videos.howstuffworks.com/nasa/3568-how-the-andromeda-galaxy-works-video.htm
    Video par Andromedu. Beigās mūsu randiņš.

  30. toms tieši 13.10.2008 domāja šādi:

    neko nesaprotu.. iedomaajies tas viss visums stiepjas, stiepjas, stiepjas.... un te beidzas | un kas ir te taalaaak??? kur mees vispaar esam?

  31. cydonia tieši 14.10.2008 domāja šādi:

    >toms
    2099.gads. ai software ir diezgan attīstīta. virtuālās inteliģences dzīvo vitruālās vidēs. un pēkšņi, liek saviem radītājiem sastingt šokā... jo programma pajautāja: "kas es esmu?"

    ar lielu varbūtību, nebeidzas. ne te, ne tur. vismaz tādā izpratnē, kā mēs to saprotam. tu nevarēsi pieet visuma malai. līdzīgi, kā tu nevari pieiet zemes malai. un nokrist garām trīs ziloņiem, un pēc tam nokrist garām lielajam bruņurupucim.

    nevar arīdzan uzdot jautājumu "kas ir tālāk?". jo nava nekāda "tālāk". tālāk darbojas tikai telpas robežās. tālāk telpā attiecībā pret kaut ko tai pašā telpā. nav telpas, nav tālāk.

  32. KPax tieši 15.10.2008 domāja šādi:

    AI un AC esam izmaluši tvnet diskusijās. Sākumā gan vajadzētu būt definīcijai, precīzi ko mēs katrs saprotam ar AI, precīzāk, ar vārdu inteliģence. Ja AI nozīmē ko līdzīgu vispārējai cilvēka inteliģencei ( ne tikai racionāla domāšana, bet arī spēja adaptēties dotajā situācijā, abstrakti domāt utml., ieskaitot emocionālo inteliģenci) tad AI sfērā ir ko art un art. Tāpat arī mūsu medicīnai, jo, kamēr neizpratīsim mūsu pašu smadzeņu arhitektūru, domāt, ka spēsim realizēt kaut ko līdzīgu mūsu apziņai mākslīgu neironu tīklā, arī pieņemot, ka mūsu rīcībā ir pietiekoši resursi, manuprāt, ir pāragri, bet laikam jau ne neiespējami.

  33. Giforts tieši 22.10.2008 domāja šādi:

    Kā jau uzsvēra- 13.7 ir mūsu redzemā daļa, neredzēt nenozīmē neeksistēt!

  34. cydonia tieši 22.10.2008 domāja šādi:

    >Giforts
    starspace bija raksts par parādību, kas iespējams, norāda uz lietām ārpus redzamā visuma. tiesa, tas nenozīmē, ka nevar tikt atklāts arī kāds lokāls skaidrojums. jo galu galā, pagaidām parādība ir tikai nedaudz novērota, nevis izskaidrota.

  35. 2+2=5 tieši 27.10.2008 domāja šādi:

    Es nekomentēšu,šī tēma par VISUMU ir neizmērāma,es definētu to ar Horizontālu astotnieku.

  36. mc2 tieši 10.01.2009 domāja šādi:

    Musha redz kas vinjai jaredz ,cilveks nevar redzet to kas vinjam nav jaredz.

  37. Džūlija tieši 12.01.2009 domāja šādi:

    Vai cilvēks ir spējīgs aptvert absolūti gigantisko Visumu, ja viņš pat nespēj pilnībā precīzi vēl izzināt, kā pats radies ? :) Bet kādu dienu jau tiks atrastas atbildes, jo tas tomēr ir cilvēka dabā - izzināt ! :)

  38. pīrāgs tieši 16.04.2009 domāja šādi:

    >cydonia tieši 14/10/2008 11:27

    Tā kā gaisma un citi informācijas nesēji nepārvietojas pa taisnām, bet gan liektām trajektorijām, tad īstenībā mēs "Redzamā Visuma" klasteros redzam mūsu lokālās Visuma daļas atspoguļojumus dažādos virzienos un dažādās attīstības pakāpēs. Starojums visos virzienos nav homoģens un vienādi intenšivs, un tas bezgalīgi pārklājoties, veido īpatnējo optisko ainu pēdējā no attēliem.

  39. cydonia tieši 16.04.2009 domāja šādi:

    >pīrāgs
    nez vai. novērojumi un novērtējumi liecina, ka visumam, kādu mēs to pazīstam izliekums ir ārkārtīgi niecīgs, vai arī tāda nav vispār. tā ka, lai kā mums gribētos ieraudzīt "visuma malu" izskatās, ka nevarēsim viss. vismaz ar esošām metodēm.

  40. Eriks_ tieši 16.04.2009 domāja šādi:

    Piena Ceļu pavada vairākas pundurgalaktikas.
    Vai šīm pundurgalaktikām centrā arī ir savs melnais caurums?

  41. KPax tieši 16.04.2009 domāja šādi:

    Visums izliekums, ja pareizi atceros, bija atkarīgs no vidējā vielas blīvuma Visumā. Redzamās matērijas pietiek tikai 4o tā, kas būtu nepieciešams plakanam Universam. Par tumšās matērijas blīvumu nekādas lielas skaidrības nav, kas nozīmē neskaidrību arī par Visuma ģeometriju. Līdz ar to pagaidām nezinām arī tā tālāko attīstību, ko arī nosaka vielas blīvums Visumā.

  42. KPax tieši 16.04.2009 domāja šādi:

    ...Redzamās matērijas pietiek tikai 4 procentiem no tā,...

  43. cydonia tieši 17.04.2009 domāja šādi:

    >KPax
    taisnība, par redzamās matērijas niecīgo daudzumu, bet pa lielam tas tikai norāda uz to, ka mēs neko nezinām par tumšo matēriju un tumšo enerģiju, nevis norāda uz visuma izliekumu. vērā jāņem visuma blīvums un izplešanās ātrums. (neatceros kur) lasīju, ka atziņa par nulles (vai ārkārtīgi niecīgo) izliekumu nāca no mikroviļņu fona analīzes. tas nenozīmē, taču rada arī varbūtību, ka visums īstenībā var izrādīties daudz, daudz lielāks par to ko varam novērot. ka viss novērojamais visums ir nenozīmīgi niecīgs. protams, pie pieņēmuma, ka visums vispār ir galīgs vai noslēgts. tas arī rada varbūtību, ka mūsu novērojumi par visuma izliekumu ir graša vērti, jo lai arī novērojamā visuma daļā visums ir diezgan homogēns un isotrops, tas nenozīmē ka tāds tas ir arī aiz horizonta.

  44. cydonia tieši 17.04.2009 domāja šādi:

    tagad pateikšu kaut ko muļķīgu.
    kā gan telpa un laiks var izplesties, ja visums ir bezgalīgs?

  45. Lāsēns tieši 17.04.2009 domāja šādi:

    Starp citu - par horizontiem.Incanti,ka to var traktēt ar gaismas ātrumu - kur izplešanās ātrums pārsniedz c,jeb arī laiktelpas izliekumu.Analoģiski uz notikumu horizonta gaismas konusi pagriežas uz iekšu(laiktelpas liekums kļūst liels),jeb arī otrais kosmiskais ātrums kļūst lielāks par c.Tātad arī visumam(pēc analoģijas) nevajadzētu būt plakanam..

  46. Lāsēns tieši 17.04.2009 domāja šādi:

    Visums ir galīgs,un to izskaidrot palīdzēs kvantu gravitācijas teorija...

  47. KPax tieši 18.04.2009 domāja šādi:

    >cydonia
    Vai Tu atdali Visumu no laiktelpas?:)

  48. cydonia tieši 20.04.2009 domāja šādi:

    >KPax
    nē :)
    mums vienkārši nav nekādas definīcijas ārpus telpas un laika, tāpēc ar to arī saprotam visu visumu. lai kas arī būtu ārpus telpas un laika, mums tas neeksistē. (vismaz pagaidām :)

    mani tik mirklī samulsināja, visums izplešas (mūsuprāt), izplesties tas var attiecībā pret kaut ko (kaut pats pret sevi), bet ja tas jau ir bezgalīgs, tad kā gan tas var kļūt "vēl bezgalīgāks"? :)

    īstenībā, iespējams, paradoks slēpjas bezgalības jēdzienā. arī tas mums ir vairāk tā ka filozofiskas dabas, ne fiziskas. un pagalam netverams.

  49. Lāsēns tieši 20.04.2009 domāja šādi:

    Visums ir galīgs,bez robežām un apaļšs...nejau lasens to izdomaja(tas ir S.Hokinga viedoklis).Arpus šā,nav ne laika ne telpas(tatad nav bezgalibas) - to atkal izdomaja Einšteins(lasens tikai apkopo viedokļus)...:)

  50. Nezinītis tieši 20.04.2009 domāja šādi:

    Eu!!! Apskaidrojiet!! Ja visums izplešas ātrāk par gaismas ātrumu un tādēļ mēs nevaram saskatīt tālāk par tiem 14 miljardiem gaismas gadiem attiecība pret zemi. Viens pusduls ar izpūrušiem matiem apgalvoja ka nekas nevar pārvietoties ātrāk par gaismas ātrumu. Ēēēēēeee... Rauj jumtu nost.

  51. Lāsēns tieši 20.04.2009 domāja šādi:

    Lāsēns takš kustas ātrāk par gaismu (kamelia to var apliecinat,un viņa zin ko saka...:)...)

  52. Lāsēns tieši 20.04.2009 domāja šādi:

    Ja nopietni, tad te darbojas kosmiskās cenzūras likums kas mums neļauj ieraudzīt kailu singularitāti(gadījumā ar notikumu horizontu) un pasargā no sekām kas rodas zūdot spējai prognozēt nākotni...analoģiski ir uz redzamības horizonta...

  53. Lāsēns tieši 20.04.2009 domāja šādi:

    Tātad ir laiktelpas apgabali kuru gaismas konusi uz mums neatstāj iespaidu...

  54. Lāsēns tieši 20.04.2009 domāja šādi:

    Citiem vardiem sakot,tas ir tapat kā uz zemes - mēs redzam to plakanu esam līdz horizontam,bet kopumā virsma ir liekta - tāpat ir ar laiktelpu...

  55. Nezinītis tieši 20.04.2009 domāja šādi:

    Un vēl!!! Ja mēs skatītos uz zemi no 14 miljardiem gaismas gadiu atāluma, tad jau mēs arī pārvietosimies ātrāk par gaismas ātrumu. Kurš teicis ka mēs atrodamies visuma centrā un esam statiski??? Jēēēē mēs visi pārvietojamies ātrāk par gaismu kosmiskā telpā!!!!!

  56. KPax tieši 20.04.2009 domāja šādi:

    >cydonia
    Kas tieši Tev liek domāt, ka Visums ir bezgalīgs? Manuprāt, Tu pareizi iekavās atzīmēji, - tas izplešas attiecībā pret sevi. Pieņemsim, ka noteiktā laika posmā telpa starp Lokālo Grupu un Jaunavu palielinās x2, savukārt, arī telpa starp Jaunavu un Virgo W tai pašā laikā palielinās x2, galu galā novērojam, ka tai pašā laika posmā telpa starp Lokālo Grupu un Virgo W ir palielinājusies x4. Galarezultātā mums arī ir novērojamais efekts, - jo tālāka kopa, jo ātrāk tā it kā attālinās. Un kvazāri atrodas uz robežas, kad telpas izplešanās starp mums un tiem it kā tuvojas c.
    Frīdmans savulaik piedāvāja trīs Einšteina vienādojumu risinājumus ar trīs dažādiem Visuma attīstības scenārijiem. Pirmais modelis bija interesants: telpai nav robežu, bet Visums tomēr nav bezgalīgs un finālā mums ir Big Crunch:).

  57. Lāsēns tieši 21.04.2009 domāja šādi:

    Kvazari,tas ir skaisti...kad sabrūk(kolapsē) viss centrālais apgabals,tad tā griešanās ātrumam(tuvāk centram) tuvojoties c,rodas ārkārtīgi spēcīgs magnetiskais lauks,kas fokusē daļiņu izmešanu gar rotācijas asi tūkstošiem parseku attālumā - skats ir brīnumains...:)

  58. Lāsēns tieši 21.04.2009 domāja šādi:

    Tagad aplukosim gaismas konusus mazliet.Par piemeru,mes atrodamies saules nakotnes gaismas konusā.Tas nozīmē ka procesi kas notiek uz saules šobrīd mūs neietekmē,mēs ieejam tās gaismas konusā pēc 8 min.Tātad ja mes neatrodamies kada objekta nakotnes gaismas konusā,tad tā gaisma mūs nekad nesasniegs un attiecībā pret mums tā kustības ātrums pārsniedz c.(rakstīšu pa daļām,ja redaktors grib var to ievietot kā rakstu,turpinājums sekos...)

  59. Redaktors tieši 21.04.2009 domāja šādi:

    Redaktors priecātos saņemt rakstu nevis komentāros, bet uz mailu info@starspace.lv kā kaut kādu teksta formātu.

    ... man vieglāk.

  60. Lāsēns tieši 21.04.2009 domāja šādi:

    Tagad paskatīsimies uz melno caurumu...vielai krītot m.c.tās kustības ātrums paātrinās un uz notikumu horizonta tai jāsasniedz c(attiecībā pret mums),tālāko ceļa posmu līdz singularitātei vielas kustības ātrums attiecībā pret mums būs lielāks par c.(mēs vairs neatradīsimies tās nākotnes konusā).Tātad gadījumos kad kaut kas var pārsniegt c tas vienmēr atradīsies aiz notikumu vai redzamības horizonta....

  61. Lāsēns tieši 21.04.2009 domāja šādi:

    Mēs varētu sadarboties,redaktors varetu atrast bildites ar gaismas konusiem...

  62. cydonia tieši 21.04.2009 domāja šādi:

    >KPax
    iedomāties galīgu visumu ir tikapt grūti kā bezgalīgu. pirmajā gadījumā mums jārisina pītera pena problēma ("nekas" "nekur" "nekad" "neeksistē" "aiz visuma robežām"), otrajā bedzgalības jēdziens, kas mums nav tverams pēc definīcijas, vismaz šaisaulē.

    lielais bum. telpa atrodas vienā punktā (singularitāte) un laiks sāk atskaiti no 0. kopš šī brīža telpa izplešas un laiks skaita. kā gan šie lielumi var būt bezgalīgi, ja kādreiz tie tādi nebija? tie varēja tikai kļūt lielāki. telplaiks var būt bezgalīgs, ja tāds tas ir bijis vienmēr. bet ja reiz mēs uzskatām, ka kādreiz tas tā nav bijis...

  63. Lāsēns tieši 21.04.2009 domāja šādi:

    Uzskatu par pierādītu ka noteiktos apstākļos materāli objekti var pārsniegt c.Jūsu jautājumi - lai viglāk rakstīt...

  64. cydonia tieši 21.04.2009 domāja šādi:

    >Lāsēns
    mēs ne nieka nezinām par tumšo matēriju un tumšo enerģiju, un arī no visuma, iespējams, novērojam tikai niecīgu daļiņu. taču no tā ko mēs varam novērot, līdz šim nekas neliecina, ka kaut kas varētu pārvietoties ātrāk par c. atklāts ir jautājums par pašu telplaiku. šķiet visuma pirmsākumos tas izpletās krietni ātrāk par c.

  65. Lāsēns tieši 21.04.2009 domāja šādi:

    Mums novērojamā visumā nekas nevar parsniegt c.Iepriekš aplūkotie gadījumi mūs nekādi neietekmē jo mēs neatrodamies šādu objektu gaismas nākotnes konusā.Tātad var uzskatīt ka šādi objekti ir pametuši mūsu visumu - tie atrodas aiz notikumu vai redzamibas horizonta...

  66. Lāsēns tieši 21.04.2009 domāja šādi:

    Tatad laiktelpas liekums un gaismas ātrums jāapskata kā komplementāri(savstarpēji papildinoši) lielumi.Kā mēs redzam uz notikumu horizonta laiktelpa izliecas,un gaismas konusi vairs nav vērsti uz āru(kur mēs atradamies šo gaismas konusu zonā)bet pagriežas uz iekšu(žēl ka nav bildites,pats par slinku un redaktors arī nemeklē)Tāda pat situācija veidojas uz redzamības horizonta tātad lielā mērogā visuma laiklelpa ir liekta un tātad apaļa...

  67. Redaktors tieši 21.04.2009 domāja šādi:

    ... Redaktoram kā reiz nav nekā ko darīt. http://www.theory.caltech.edu/people/patricia/lcaus2.html

  68. KPax tieši 21.04.2009 domāja šādi:

    >cydonia
    Ja teorijas matemātikā parādās nulles vai bezgalība, teorija ir jāmodificē. VRT prognozē vietu Visumā - singularitāti, kur pašas teorijas likumi nav spēkā, tātad tā nevar būt pilnīga. Manuprāt, tinot filmu atpakaļ, iztēloties LS vietu kā punktu vizualizētā veidā, kā mēs saprotam punktu, nav pareizi. Tas punkts varētu būt kaut kas līdzīgs apgabalam ar galīgiem hipotētiskiem izmēriem, kura iepriekšējā vēsture mūsu novērojumiem nav pieejama, bet kura sākotnējā gravitācija arī ierobežo Visuma telpu, nenovelkot konkrētas robežas. Un nedraud mums atgriešanās pagātnē, ja nepārsniedzam c, jo līdz tam laikam Visums jau būtu atgriezies blīvajā stadijā. Nu kaut kā tā:).
    Varbūt Visuma dīvainums pārsniedz mūsu iztēles iespējas...:)

  69. Lāsēns tieši 22.04.2009 domāja šādi:

    Principā singularitātes tuvumā mums vajadzētu redzēt nevis ļoti sīku punktu,bet tā kā laiktelpas liekums tuvojas bezgalībai tai(singularitātei) jāaizņem visa iespējamā telpa.Respektīvi tā būs visur...

  70. Hmmzis tieši 22.04.2009 domāja šādi:

    Relativitaates teorija apgalvo ka mateerija nevar paarvietoties laiktelpaa ar lielaaku aatrumu kaa c. Tas arii ir patiesi, bet shii teorija nevienaa briidii nesaka ka pati laiktelpa nevareetu paarvietoties ar lielaaku aatrumu par c. Visuma izpleshanaas ir laiktelpas iipashiiba, liidz ar to taas aatrums nav ierobezhots. Mateerija, savukaart, attieciibaa pret pashu laiktelpu ir saliidzinoshi nekustiiga (vismaz ja lasiidzinam to kustiibu ar c).

  71. KPax tieši 22.04.2009 domāja šādi:

    >hmmzis
    Kas veido laiktelpu?

  72. cydonia tieši 22.04.2009 domāja šādi:

    >KPax :)
    domāju, einšteins izlikās nezinām par tavu jautājumu :)

  73. KPax tieši 22.04.2009 domāja šādi:

    :)Jautājums ir saistīts ar Visums izplešanos. Kvantu fizika atbild, ka laiktelpu veido kvantu fluktuācijas, kas, savukārt, nozīmē VRT aizliegumu laiktelpai pārvietoties >c. Bet, tiek pieļauts, manuprāt, nepamatots izņēmums, - neizprasto Visuma vienmērīgumu (homogenitāti) mēs skaidrojam ar tik pat neizprastu ielāpu kā inflācijas teorija.

  74. Hmmzis tieši 22.04.2009 domāja šādi:

    >KPAx
    Ljoti labs jautaajums, uz kuru nav iisti nevienas paarbaudaamas atbildes.

  75. Lāsēns tieši 23.04.2009 domāja šādi:

    Tad nu attīstot situāciju,redzamajā visumā nekas nepārsniedz c...tālāk ir interpretācijas jautājums,ko mēs saprotam ar visumu.MAZĀ mērogā(līdz redzamības horizontam) ir pareizs pieņēmums ka visums ir gandrīz plakans(ar ļoti nelielu laiktelpas liekumu) un Einšteina likumi netiek pārkāpti - izņemot m.c.Tālāk situācija jāaplūko ievērojot pašu galveno - komplementaritates principu,kur šai lielai patiesībai stājas pretī arī patiesība:ja nu mēs ar visumu saprotam arī m.c.un to kas ir aiz redzamibas horizonta,tad visums vairs nav plakans,bet apaļš un kā es iepriekš parādīju(pierādīju) var būt atkāpes no vispārpieņemtā viedokļa.Interesanti,ja mēs aplūkojam piemēram zemeslodi,tad situācija ir analoga - līdz horizontam tā ir praktiski plakana,bet kopumā apaļa(kur cilvēki otrā pusē staigā ar kājām uz augšu - kas liekas dīvaini neredzot kopainu,respektīvi zemes liekumu)Tālākai situācijas aprakstīšanai būs nepieciešama kvantu gravitācijas teorija kas tad arī būs komplementārais(papildinošais) pretmets Einšteina VRT.

  76. KPax tieši 23.04.2009 domāja šādi:

    Malacis - Lāsēns! Priecē, ka cilvēki lasa grāmatas.

  77. Lāsēns tieši 23.04.2009 domāja šādi:

    Nu jā,mūsdienās lai atklātu kaut ko fundamentāli jaunu jābūt pašā virsotnē.Lāsēns tur diemžēl nava :)

  78. KPax tieši 23.04.2009 domāja šādi:

    Lai atklātu ko jaunu, virsotnē, manuprāt, nav jābūt. Lūk, kad būsu atklājis ko jaunu, tad, gribot negribot, nokļūsi virsotnē.
    Komplementārais pretmets VRT, cik atceros, ir kvantu mehānika. Kvantu gravitācija, ja kādreiz izdotos apvienot VRT un kvantu mehāniku, kļūtu par vienojošo teoriju. Bet arī tai, saskaņā ar Boru, vajadzētu atrasties komplementāram, to papildinošam, pretmetam.:)

  79. Lāsēns tieši 23.04.2009 domāja šādi:

    Nu jā,un tā bezgalīgi...

  80. Lāsēns tieši 2.03.2010 domāja šādi:

    Rekādas te pērlītes :),sevišķi man patika cydonia komentārs ar tu - tūūūūū...:).Incanti pārlasīt vecus komentārus :)

  81. peleks tieši 2.03.2010 domāja šādi:

    >lāsēns piekrītu, cydonia izskaidroja tā, ka pat stabs saprastu, viņam pa pasniedzēju jāiet strādāt!! :))

  82. Marifrijs tieši 30.01.2011 domāja šādi:

    Cienijamie astranomijas interesenti:Visums nav vienigais kosmosa telpa!Paskaidroshu,lai saprastu to ari berni;nu iedomajaties,ka Visums beidzas un tas vai tad viss?ne-aiz ta tad sanak,ka ir melna saspiesta gaisa siena,bet aiz tas tachu ari kas atrodas!ta ir ta bezgaliba.Visus fizikas likumus parspej melnie caurumi.tie ari ir laika portali un paraleles ar nezinamo aiz Visuma!tie ir tiesha varda nozime visa kosmosa telpas Dievi.vini iznicina planetas,lielas zvaigznes un pat galaktikas.ieraujot ieksha milzus zvaigznes,no ta melna caurumu neizstarojas ne mazaka gaisma.melna cauruma kodols parspej visus fizikas likumus!ir pieradits,ka atomi ir nemirstigi un tos nevar iznicinat,bet melna cauruma kodols tos saspiezh,iznicina un veido atkal jaunas galaktikas,u.t.t.ta ari varetu but ari cilveka dveseles Elle.sliktas dveseles tur ierauj ieksha un tiek iznicinatas!ari musu galaktiku un ka ari citas uztur melnie milzu caurumi to centros!

  83. poseidons tieši 31.01.2011 domāja šādi:

    Lai arī ko tu lieto. Beidz... :p

    Jaukt kopā savārstījumus ar 50 gadus vecu dezinformāciju nav īpaši prātīgi - pat, ja centies to pasniegt bērniem.

  84. cydonia tieši 31.01.2011 domāja šādi:

    nedusmojies. cilvēks nejauši ielika komentāru nepareizā sadaļā. vajadzēja pie jokiem un anekdotēm, a ielikās te. ja cien. Marifrijs vēl nedaudz attīstītu savu domu gājienu, sanāktu riktīgi smieklīga lasāmviela :)

  85. cydonia tieši 26.03.2011 domāja šādi:






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE