• Observatorija
• Forums
• Zeme
• Saules sistēma
• Visums
  • Citplanētas
  • Zvaigznes
  • Zvaigžņu kopas
  • Miglāji
  • Galaktikas
  • Melnie caurumi
  • Tumšā matērija un enerģija
  • Lielais Sprādziens
  • Astroķīmija
  • Astrobioloģija
• Kosmosa kuģi
• Tehno loģijas
• Spin-off
• Vērojam debesis
• Vēsture
• Attēli un video
• Mazajiem par kosmosu
• Citas ziņas

Viss par izmēriem

Mēs paskatāmies uz skudrām un secinām, ka esam lieli. Paskatāmies uz kalniem un sajūtamies niecīgi. Bet visumā ir objekti, ar kuriem mēs pat neesam salīdzināmi, tik niecīgi mēs esam.

Šo attēlu izcelsme nav īsti noskaidrota un Internetā tie klīst jau izsenis. Tāpēc mēs varam pateikt tikai milzīgu paldies nezināmajam autoram par ieguldīto darbu.

Vispirms palūkosimies uz Zemi un iekšējām planētām, pieskaitot šai grupai klāt arī nu jau planētas statusu zaudējušo Plutonu. Mēs labi redzam kāpēc Venēra tiek saukta par Zemes māsu, lai gan jāsaka, ka izņemot izmērus, šīm divām planētām kopējo iezīmju ir pārmēru maz.

Nākamjā attēlā ir visas deviņas Saules sistēmas planētas. Skaidri redzamas divas kategorijas – gāzes giganti un klinšainās planētas. Plutons ir mazs, salīdzinot pat ar Merkūriju. Nav brīnums, ka zinātnieki to patlaban uzskata par vienkāršu Kuipera joslas objektu nevis planētu.

Pat profesionālim ir grūti aptvert cik milzīga ir Saule salīdzinājumā ar planētām, kur nu vēl vienkāršam cilvēkam. Saule ir G2 V klases zvaigzne jeb dzeltenais punduris, kuri ir visai bieži sastopami Piena ceļa galaktikā. Tā viena pati sastāda 99,9% no visas Saules sistēmas masas, kurā ietilpst planētas, pavadoņi, asteroīdi, meteorīdi, komētas un putekļi. Pagaidām tā ir vienīgā zināmā zvaigzne, ap kuru ir sastopama dzīvība.

G2 grupa nozīmē, ka Saules virsmas temperatūra ir aptuveni 5500 grādi pēc Kelvina, kas ir aptuveni viduspunkts uz zvaigžņu temperatūras skalas. Šāda zvaigzne ir redzama baltā krāsā. Atmosfēras dēļ mēs Sauli redzam dzeltenu. Romiešu V norāda to, ka Saule ir tipiska savas klases pārstāve un ir galvenās secības zvaigzne, kas nozīmē to, ka tā nedz izplešas, nedz saraujas. Tās enerģijas avots ir kodolreakcijas, kuru rezultātā ūdeņradis tiek pārvērsts par hēliju.

Tagad, kad esam aplūkojuši Saules un planētu izmērus, pavirzīsimies mazliet tālāk un aplūkosim dažas zvaigznes. Šajā attēlā redzams Sīriuss (Suņa zvaigzne), Polluks un Arkturs. Sajutāties niecīgi? Ievērojiet, ka milzis Jupiters šajā attēlā ir tikai vienu pikseli liels. Zeme? Zeme šajā izmēru skalā nemaz neiekļaujas.

Kā pēdējo apskatīsim Sauli salīdzinājumā ar dažām milzu zvaigznēm. Mūsu Saule ir absolūta niecība un Jupiteru pat nav vērts pieminēt, kur nu vēl Zemi. Betelgeize, brīnišķīgā Oriona zvaigznāja locekle ir N2lb sarkanais supergigants un lielākā līdz šim atklātā zvaigzne. Ja Saules vietā atrastos Betelgeize, tā ārējā atmosfēra atrastos starp Marsa un Jupitera orbītu. Antaress, Skorpiona zvaigznājā esošais sarkanais supergigants ir milzīgi liela zvaigzne – 700 reižu lielāka kā Saule, kas šajā attēlā ir 1 pikseli liela.