Tumšās matērijas meklējumos
Publicēts: 18.02.2010
Alfa magnētiskais spektrometrs ir viens no interesantākajiem zinātniskajiem instrumentiem kāds jebkad ir uzbūvēts. Tas šobrīd ir nogādāts uz Eiropas kosmosa aģentūras pārbaudes centru Nīderlandē, lai veiktu pēdējās pārbaudes pirms 2010. gada jūlijā to nogādās uz Starptautisko kosmisko staciju.
Alfa magnētiskais spektrometrs jeb AMS tiks pārbaudīts Lielajā kosmosa simulātorā (LSS). LSS tiek izmantots mākslīgo pavadoņu un kosmosa kuģu pārbaudei, pirms tie tiek nosūtīti kosmosā. No visa lielā instrumentu klāsta, kas ir pabijuši LSS, AMS ir īpašs. Tas ir lielākais zinātniskais instruments, kāds jebkad bijis uzstādīts kosmiskajā stacijā. AMS ir arī pirmais magnētiskais spektrometrs, kas atradīsies kosmosā. Tas ir arī lielākais atdzesētais supervadošais magnēts, kāds jebkad ir lietots kosmosā.
AMS palīdzēs zinātniekiem izprast Visuma pirmsākumus un struktūru, meklējot antivielu un tumšo matēriju. Papildus šim galvenajam uzdevumam AMS vāks informāciju par zvaigznēm un galaktikām kā kosmiskā starojuma avotiem. Ne tikai astronomi, bet arī daļiņu fiziķi ar nepacietību gaida, kad AMS sāks darbu.
AMS projektu vada Nobela prēmijas laureāts Samuēls Tings no Masačūsetas tehnoloģiju institūta. Pavisam projektā iesaistītas 56 organizācijas no 16 valstīm. Pirmā AMS versija AMS-01 tika izmēģināta 1998. gadā uz vairākkārt izmantojamā kosmosa kuģa Discovery. Rezultāti bija lieliski, tādēļ tika nolemts izveidot lielāku un jaudīgāku versiju, kura tiks izvietota uz kosmiskās stacijas.
AMS būvēja CERN paspārnē. Pirmās pārbaudes arī notika turpat. Ir pārbaudīta AMS izšķirtspēja, daļiņu trajektorijas un impulsa noteikšana, kā arī spēja atšķirt elektronus no protoniem, kas ir svarīga kosmiskā starojuma izpētē. AMS meklēs elektronu un pozitronu avotus kosmosā, kas varētu būt viens no tumšās matērijas marķieriem.
AMS ir aprīkots ar vairāk kā 300 000 datu kanāliem, nodrošinot liela apjoma datu savākšanu, kuri tiks apstrādāti un nosūtīti uz Zemi, izmantojot kosmiskās stacijas sakaru kanālus.
Pēc testiem Šveicē AMS beidzot ir nonācis Lielajā kosmosa simulātorā, kur pārbaudēs piedalīsies 20 AMS projekta darbinieki.
LSS ir liela vakuuma tvertne, kurā ir pat sava "saule". Tā sienas dzesē šķidrs hēlijs, lai radītu apstākļus maksimāli līdzīgus tiem, kas valda tuvējā kosmosā. Papildus tiek izmantoti dažādi "kratītāji", akustiskās telpas un elektromagnētiskie testi, lai simulētu starta apstākļus. Instrumenti tiek pakļauti tikpat bargiem apstākļiem, ar kādiem tiem nāktos saskarties pacelšanās laikā un pēc tam kosmosā.
Kad pārbaudes darbi tiks pabeigti, maija beigās AMS ar ASV gaisa karaspēku lidmašīnu tiks pārvests uz Kenedija kosmosa centru. Plānots, ka 2010. gada jūlijā instruments tiks nogādāts ar vairākkārt izmantojamo kosmosa kuģi Endeavour (STS-134) uz Starptautisko kosmisko staciju.
ESA
Komentāri
