Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Pazudusī matērija atrasta (2434/0)


Publicēts: 14.05.2010

Izmantojot NASA Čandras rentgenstaru observatoriju un Eiropas kosmosa aģentūras XMM-Newton teleskopu, astronomiem izdevies atklāt milzīgas starpgalaktiskās gāzes rezerves aptuveni 400 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes. Šis atklājums ir vērā ņemams pierādījums hipotēzei, ka tuvējā Visuma "pazudusī matērija" veido karstas, izkliedētas gāzes tīklu.

Trūkstošā matērija atšķiras no tumšās matērijas. Tā ir veidota no tādām pašām daļiņām, no kurām Zeme, zvaigznes un galaktikas. Tālāko gāzu mākoņu un galaktiku mērījumi ir ļāvuši noteikt, cik daudz "normālās" matērijas Visumā bija tad, kad tas bija tikai dažus miljardus gadus vecs. Pārbaudot tuvāko Visumu, kas ir daudz vecāks, atklājās, ka tur ir tikai puse no normālās matērijas daudzuma, kāds bija sastopams Visuma agrīnajos attīstības posmos.

Kur tad slēpjas normālā matērija? Populārākā hipotēze ir tā, ka šī matērija veido karstas, izkliedētas gāzes tīklu jeb silti-karsto starpgalaktisko vidi (WHIM). Šī matērija ir pārpalikums, kas atlicis pēc galaktiku izveidošanās un kuru vēlāk ir papildinājusi matērija, kas aizpūsta prom no galaktikām.

"Pierādījumus WHIM eksistencei ir grūti atrast, jo matērija ir ļoti izkliedēta un parasti caurspīdīga," teica Taotao Fangs no Kalifornijas universitātes. "Tas ir savādāk nekā lielākajā daļā astronomisko novērojumu, kur mēs cīnāmies, lai redzētu kaut kam cauri."

Meklējot WHIM, zinātnieki izpētīja rentgenstarojumu no ātri augoša supermasīvā melnā cauruma, kurš atrodas aptuveni 2 miljardu gaismas gadu attālumā un ir spēcīgs rentgenstarojuma avots.

Starp Zemi un šo supermasīvo melno caurumu aptuveni 400 miljons gaismas gadu attālumā atrodas tā dēvētā Skulptora siena, kas ir milzīga, izkliedēta struktūra, kas stiepjas desmitu miljonu gaismas gadu garumā. Tajā ietilpst tūkstošiem galaktiku. Ja teorētiskie modeļi ir pareizi, tad šī "siena" varētu būt ievērojamas WHIM rezerves. Karstajai un izkliedētajai gāzei vajadzētu absorbēt daļu rentgenstarojuma no šī supermasīvā melnā cauruma.

Izmantojot datus, kas iegūti ar Čandras observatoriju un XMM-Newton teleskopu, Fangs un viņa kolēģi konstatēja, ka WHIM skābekļa atomi tiešām abosrbē daļu no rentgenstarojuma. Rezultāti saskan ar teorētiski aprēķināto WHIM temperatūru un blīvumu, kā arī atbilst Skulptora sienas attālumam.

Agrākie paziņojumi par WHIM atklāšanu ir pretrunīgi, jo pētījumi veikti tikai ar vienu rentgenstaru teleskopu.

"WHIM konstatēšana ar diviem teleskopiem ir patiesi liels sasniegums," teica pētījuma līdzautors Deivids Bouts no Kalifornijas universitātes. "Tas nodrošina pārliecību, ka mēs patiešām esam atraduši trūkstošo matēriju."

WHIM atklāt ir grūti, jo tas blīvums ir ļoti niecīgs - tikai 6 protoni kubikmetrā. Starpzvaigžņu vidē, kas šķiet ārkārtīgi retināta, atrodas aptuveni miljons ūdeņraža atomu kubikmetrā.

"WHIM eksistences pierādījumus bija vēl grūtāk atrast nekā tumšās matērijas gadījumā, kas nav redzama, bet ir iespējams konstatēt tās gravitācijas ietekmi uz zvaigznēm un galaktikām," paskaidroja Fangs.

Chandra X-Ray Observatory

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE