Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Medības tumsā (2007/0)


Publicēts: 7.12.2009

Tumšā enerģija esot dzīvībai nelabvēlīga. Šī mistiskā matērija, kas sastāda aptuveni 70% no Visuma, kādu dienu varot saraut gabalos galaktikas, tad zvaigznes un planētas, un, visbeidzot, molekulas un atomus. Ja Lielais sprādziens visu iesāka, tad Lielais pārrāvums varētu visu izbeigt.

Tomēr zinātnieki cer, ka tieši tumšās enerģijas meklējumi varētu palīdzēt sameklēt Visumā dzīvību. Tādēļ, ka planētu meklēšanai, izmantojot mikrolēcošanas metodi, vajag līdzīgu instrumentu, kādu varētu izmantot tumšās enerģijas meklējumos.

"Gan tumšās enerģijas meklējumiem, gan planētu mikrolēcošanas metodei ir nepieciešams plaša lauka teleskops, kas novēro Visumu infrasarkano staru spektrā," stāstīja Pīters Garnavičs no Noterdamas universitātes.

ESA virzītā Euclid (Eiklīda) misija ir teleskops, ar kura palīdzību zinātnieki cer atrisināt tumšās enerģijas noslēpumus. Daži zinātnieki uzskata, ka finansējumu izdotos piesaistīt vēl labāk, ja papildus tumšās enerģijas meklējumiem izdotos "pievilkt" arī citplanētu medības.

"Pēdējā laikā izpētei tiek izdalīts arvien mazāk līdzekļu, tādēļ ir labi, ja tās ir vienkāršas, zema riska misijas, kurās tiek iegūta maksimāla zinātniskā atdeve," pastāstīja Euclid komandas biedrs Žans Filips Beljē no Parīzes Astrofizikas institūta.

Pirmie "pierādījumi" tumšās enerģijas esamībai tika iegūti pirms aptuveni desmit gadiem, novērojot supernovas. Bija redzams, ka tālākās supernovas ir daudz blāvākas nekā tām vajadzēja būt. Visuma izplešanās noritēja paātrināti. Neviens līdz šim zināmais spēks neko tādu paveikt nevarēja, tādēļ tika ieviests jēdziens "tumšā enerģija".

Lai labāk izprastu šo matērijas formu, zinātniekiem jāvēro visuma izplešanās paātrināšanās izmaiņas. To var darīt, veicot supernovu, galaktiku kopu novērojumus un tālu galaktiku formu šķietamās deformācijas. Šīm metodēm ir nepieciešams teleskops, kas vienlaicīgi var vērot lielus debesu apgabalus.

"Planētu meklēšanai ar mikrolēcošanas metodi arī ir nepieciešams plaša lauka teleskops, kas nozīmē, ka šīs divas programmas varētu palaist, izmantojot vienu un to pašu instrumentu," piebilda Garnavičs.

Euclid projekts ir tikai izstrādes stadijā. Šobrīd tiek plānots, ka tas varētu būt 1,2 metru teleskops, kas veiktu galaktiku izvietojuma mērījumus.

Planētu medības ar mikrolēcošanas metodi notiktu, vērojot lielu debesu apgabalu un gaidot, kad kāda tuvāk esoša zvaigzne ietu garām kādai tālākai zvaigznei, pastiprinot fonā esošās zvaigznes spožumu no dažām līdz pat tūkstoš reizēm.

Ja ap priekšplānā esošo zvaigzni rotē planēta, tā novērojamajā tālākās zvaigznes gaismā varētu radīt papildus pīķi. Tipiskā gadījumā tālāk esošas zvaigznes spožums palielinās par 20-30 %.

Dati, kas iegūti ar mikrolēcošanas metodi, palīdzētu noteikt zvaigznes un planētas masu, orbītas parametrus un attālumu līdz pašai sistēmai. Mikrolēcošanas metode ir jutīga uz planētām, kas riņķo ap zvaigzni attālumā, kas pārsniedz 1 AV, un ir lielisks papildinājums plaši izmantotajām tranzīta un radiālā ātruma metodēm.

"Mēs tuvojamies 1 AV attālumam no abām pusēm," piebilda Beljē. "Keplera izmantotā tranzītmetode nāk no karstā gala, bet mikrolēcošana - no aukstā."

Aukstā gala izpēte ir svarīgs etaps, lai izprastu kā veidojušās planētu sistēmas. "Bez zināšanām par zemas masas planētām tālākās orbītās, ir grūti saprast kā mijiedarbojas protoplanetārais disks planētu veidošanās procesā," skaidroja Deivids Benets no Noterdamas universitātes.

Šobrīd uz Zemes ir vairāki teleskopi, kuri meklē mikrolēcošanas piemērus debesīs. Līdz šim ir izdevies noķert 9 planētas un 6-7 planētu kandidātes. Teleskopa izvietošana kosmosā ļautu palielināt novērojamo apgabalu un aplūkot blāvākas zvaigznes. Ņemot vērā, ka mikrolēcošanas notikumi ir ārkārtīgi retas parādības, tad, jo vairāk zvaigžņu izdotos novērot, jo lielākas iespējas pamanīt planētu, jo īpaši tās, kas izmēros ir līdzīgas Zemei.

Beljē uzskata, ka Euclid projekta ietvaros 3 mēnešu laikā varētu novērot 200 miljons zvaigžņu un, iespējams, atklāt 10 Zemei līdzīgas planētas.

Šobrīd Eiropas kosmosa aģentūra izvērtē Euclid un vēl piecas līdzīga apjoma misijas, lai izvēlētos divas, kuras varētu startēt laika posmā no 2015. līdz 2025. gadam.

"Es uzskatu, ka planētu meklēšana ar mikrolēcošanas metodi varētu krietni vien palielināt Euclid iespēju saņemt finansējumu," teica Benets, kas piedalās NASA Mikrolēcošanas planētu meklētāja (MPF) projekta izstrādē, kas būs līdzīga rakstura misija.

Astrobiology Magazine

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE