Zvaigznes un putekļi Ķīļa miglājā
Publicēts: 31.08.2018
Aptuveni 7500 gaismas gadu attālumā Ķīļa zvaigznājā atrodas viens no iespaidīgākajiem zvaigžņu veidošanās reģioniem. Lielajā un spožajā Ķīļa miglājā zvaigznes dzimst un mirst. Lielu daļu notikumu slēpj blīvie un tumšie putekļu un gāzu mākoņi. Lai ielūkotos aiz tiem, nepieciešams izmantot citu elektromagnētisko viļņu diapazonu uztverošus teleskopus, piemēram, VISTA, kas atrodas Eiropas Dienvidu Observatorijas (ESO) Paranālas observatorijā Čīlē. VISTA vēro debesu jumu infrasarkano staru diapazonā.
Miglājā esošās masīvās zvaigznes raida spēcīgu starojumu, kas jonizē apkārtējo gāzi un liek tai spoži spīdēt. Pilnīgs pretstats gaišajiem apgabaliem ir tumšās putekļu kolonnas, kuras slēpj jaundzimušās zvaigznes. Tomēr tā tas nebūs uz visiem laikiem. Kad zvaigzne ir kļuvusi pietiekami spēcīga un patstāvīga, tā sāk ražot enerģiju. Šo brīdi dēvē par zvaigznes "piedzimšanu". Zvaigznes starojums ir tik spēcīgs, ka tas iznīcina un izkliedē apkārt esošos putekļu un gāzu mākoņus. Šajā cīņā uzvarētājas ir zvaigznes.
Aptuveni 300 gaismas gadu lielais Ķīļa miglājs ir viena no lielākajām zvaigžņu dzimšanas vietām Piena Ceļa galaktikā. To ir iespējams saskatīt tumšās debesīs ar neapbruņotu aci, ja atrodaties dienvidu puslodē.
Viena no interesantākajām šī reģiona zvaigznēm ir Eta Carinae - milzīga zvaigzne, kas 1830.gados kļuva par vienu no spožākajiem debesu objektiem dienvidu puslodē. Kopš tā laika zvaigznes spožums ir dramatiski samazinājies. Spīdekļa mūžs tuvojas noslēgumam. Šajā attēlā Eta Carinae redzama kā gaišs gaismas pleķis tieši virs tumša "V" burta, ko veido putekļu mākoņi. Pa labi no Eta Carinae atrodas Atslēgas Cauruma miglājs - mazs, blīvs gāzu mākonis, kurā mājo vairākas masīvas zvaigznes. Pēdējo gadsimtu laikā šī miglāja izskats arī ir būtiski mainījies.
Ķīla miglāju 1750.gados atklāja astronoms Nikolā Luijs De Lakails, kas tobrīd atradās Labās Cerības ragā. Kopš tā laika šis ir viens no visaktīvāk pētītajiem zvaigžņu veidošanās reģioniem. VISTA teleskops, kas pēta Visumu infrasarkano staru diapazonā, ļauj izpētīt blīvajos putekļu un gāzu mākoņos notiekošos zvaigžņu veidošanās procesus.
ESO
Komentāri
