Tauriņa spārni varavīksnes krāsās
Publicēts: 27.08.2015
Habla teleskopa fotografētajā attēlā redzams neparastākas formas planetārais miglājs, kas pazīstams gan kā Dvīņu Plūsmu miglājs, gan kā Minkovska Taurenis, gan Tauriņa Spārnu miglājs, gan kā PN M2-9. Detalizētajā fotogrāfijā atklājas miglāja sarežģītās formas - gan gāzu un putekļu apvalki, gan mutuļi pretēji vērstajās plūsmās, kuru ātrums pārsniedz vienu miljonu kilometru stundā. Krāšņais miglājs meklējams Čūskneša zvaigznājā aptuveni 2100 gaismas gadu attālumā. Astronoms Rūdolfs Minkovskis šo miglāju atklāja 1947.gadā.
Šī planetārā miglāja centrā atrodas divas zvaigznes, kuru masa ir līdzīga Saules masai. Lielākā zvaigzne, kuras masa 1 līdz 1,4 reizes pārsniedz Saules masu, tuvojas savas dzīves noslēgumam, izmetot kosmosā savas atmosfēras ārējos slāņus. Sistēmas mazākā zvaigzne (0,6-1 Saules masas) ir jau nākamajā attīstības fāzē un ir kļuvusi par balto punduri.
Neparastā miglāja forma visticamāk ir abu zvaigžņu savstarpējās rotācijas rezultāts. Tiek uzskatīts, ka baltais punduris riņķo ap lielāko zvaigzni, sadalot izmesto gāzu un putekļu mākoni divās pretēji vērstās plūsmās. Protams, mūsdienās vēl nav izdevies apstiprināt hipotēzi, ka visi bipolārie planetārie miglāji radušies dubultzvaigžņu sistēmās. Tikmēr tauriņa spārni turpina izplesties. Astronomi lēš, ka miglāja ārējā čaula ir aptuveni 1200 gadus veca.
Burvīgo krāsu paletē, kas redzama miglāja mākoņos, jāizceļ zilā krāsa, kas ataino gāzi, kurā pārvietojas ar ātrumu, kas pārsniedz miljons kilometru stundā.
Abu zvaigžņu orbitālais periods ir aptuveni 100 gadi. Šī rotācija ne tikai novirza gāzi, bet arī ļauj baltajam pundurim "zagt" gāzi no lielākās sistēmas zvaigznes. Šī gāze veido milzīgu disku ap abām zvaigznēm. Diska diametrs ir aptuveni 15 reizes reizes lielāks par Plutona orbītas izmēriem. Izklausās iespaidīg? Tomēr miglājs atrodas tik tālu, ka Habla teleskopa attēlā šis gāzu un putekļu disks nav saskatāms.
Šis miglājs zinātnieku redzeslokā ir nokļuvis jau agrāk. 1997. gadā Habla teleskops to nofotografēja pirmo reizi. Aplūkojot attēlus, ir acīmredzams teleskopa iekārtu tehnoloģiskais progress..
SpaceTelescope
Agris tieši 29.08.2015 domāja šādi:
kļūda skaitļos?2100 un 1200.,padomājiet loģiski..
Redaktors tieši 30.08.2015 domāja šādi:
Precizējoši: 1200 gadus veca ir ārējā čaula. Skatīt: http://adsabs.harvard.edu/abs/1997A&A...319..267S