Kosmiskā ikona M1
Publicēts: 23.11.2009
M1 ir Šarla Mesjē kataloga pirmais objekts. Franču astronoms 1758. gada 21. augustā meklēja Haleja komētu, kuras atgriešanās tika prognozēta. Nejauši viņš pamanīja šo objektu un nodomāja, ka ir atradis komētu. Tomēr pavisam drīz viņš saprata, ka tā nav komēta un 1758. gada 12. septembrī ar šo objektu aizsākās slavenais Mesjē objektu katalogs.
M1 jeb Krabja miglājs jeb NGC 1952 ir supernovas paliekas, kas vērojamas Vērša zvaigznājā. Šo supernovu savos pierakstos piemin ķīniešu astronomi, kas mūsu ēras 1054. gadā atzīmē to kā "viesojošos zvaigzni", kas ir aptuveni četras reizes spožāka par Venēru. Dienas laikā to varēja redzēt 23 dienas, bet naktī ar neapbruņotu aci to varēja saskatīt 653 dienas.
Miglāja materiāls kopš supernovas sprādziena ir izpleties aptuveni 10 gaismas gadu lielā apgabalā un joprojām turpina izplesties ar ātrumu 1800 km/s. Crabja miglājs atrodas aptuveni 6000 gaismas gadu attālumā no Zemes Vērša zvaigznājā.
1949. gadā tika konstatēts, ka Krabja miglājs ir spēcīgs radioviļņu avots. 1968. gada 9. novembrī astronomi ar Aresibo telskopu atklāja, ka miglāja centrā atrodas pulsējošs radio viļņu avots jeb Krabja pulsārs. 1969. gadā šo pulsāru novēroja arī optiskajā spektrā kā 16 lieluma objektu. Šobrīd ir zināms, ka Krabja pulsārs ir ātri rotējoša neitronu zvaigzne, kura ap savu asi apgriežas 30 reizes sekundē.
M1 ir viegli atrodams objekts aptuveni 1 grādu uz ziemeļiem un 1 grādu uz rietumiem no 123 Tauri. Miglāju var labi saskatīt, ja debesis ir tumšas. Kā blāvs pleķītis tas ir redzams jau ar 10x50 binokli.
Mūsdienās, aptuveni 1000 gadus vēlāk, NASA trīs kosmisko teleskopu kopējā attēlā redzams kā superblīvais objekts jeb neitronu zvaigzne, kas palikusi pāri pēc sprādziena, izverd augstas enerģijas daļiņas atlieku mākonī, kas pazīstams kā Krabja miglājs. Čandras rentgenstaru teleskopa dati palīdz ielūkoties šī varenā kosmiskā "ģenerātora" darbībā.
Čandras rentgenstaru dati redzami zilā krāsā, Habla teleskopa - sarkanā un dzeltenā, bet Spitzera infrasarkano staru spektra teleskopa dati - violetos toņos. Krabja miglājs ir viens no visvairāk pētītajiem kosmosa objektiem, tādēļ ne velti to dēvē par kosmosa ikonu.
Chandra X-Ray Observatory
Komentāri
