Ķīļa miglājs
Publicēts: 13.02.2009
Jaunākajā ESO attēlā redzams viens no lielākajiem un spožākajiem miglājiem - Ķīļa miglājs jeb NGC 3372. Jauno zvaigžņu armādas spēcīgie vēji un radiācija ir radījusi visdīvainākās formas gāzes un putekļu mākoni, kur dzimst jaunas zvaigznes.
Iespaidīgo debesu ainavu rotā jaunu zvaigžņu kopas, milzīgi putekļu un gāzu miglāji, putekļu pīlāri, globulas un viena no visuma visiespaidīgākajām dubultzvaigžņu sistēmām.
Gala fotogrāfija ir sešu plaša lauka kameras (WFI) attēlu, kas iegūti izmantojot dažādus filtrus, kombinācija. WFI kamera bija piestiprināta pie 2.2 metru ESO/MPG teleskopa ESO Lasiljas observatorijā, Čīlē.
Ķīļa miglājs atrodas aptuveni 7500 gaismas gadu attālumā Ķīļa zvaigznājā. Tā šķērsizmērs ir aptuveni 100 gaismas gadi. Ķīļa miglājā, kurš ir aptuveni 4 reizes lielāks par slaveno Oriona miglāju, notiek ļoti intensīva zvaigžņu veidošanās.
Ķīļa miglāja ūdeņraža gāzi jonizē spēcīgais jauno zvaigžņu starojums. Miglājā atrodas vairākas zvaigznes, kuru masa 50 līdz 100 reizes pārsniedz Saules masu. To mūžs ir ļoti īss, tikai daži miljoni gadu, kas, salīdzinot ar paredzamo Saules mūža ilgumu, ir acumirklis.
Šajā miglājā mājo viena no visiespaidīgākajām visuma zvaigznēm - Eta Carinea. Tā ir viena no vismasīvākajām Piena Ceļa galaktikas zvaigznēm, kuras masa vairāk kā 100 reizes pārsniedz Saules masu. Eta Carinea ir ļoti nestabila zvaigzne, kura ir spēcīgu izvirdumu avots. 1842. gadā izvirdums bija tik spēcīgs, ka to noturēja par supernovas sprādzienu. Aptuveni uz desmit gadiem Eta Carinea kļuva par vienu no spožākajām zvaigznēm. Tā atrodas gandrīz tūkstots reižu tālāk nekā Sīriuss, kas nozīmē to, ka gaismas daudzums, kas nāca no šīs zvaigznes, bija patiesi milzīgs. Pēc laika zvaigznes spožums samazinājās un astronomi par to aizmirsa.
Patlaban miglājs izklīst, atklājot izvirdumā izsviesto materiālu, kuru astronomi var tagad izpētīt, izmantojot dažādas metodes. Izsviestā materiāla kopējā masa aptuveni desmit reizes pārsniedz Saules masu.
Tiek uzskatīts, ka Eta Carinea zvaigznei ir pavadonis, kas apriņķo ap milzu zvaigzni reizi 5,54 gados pa elipsveida orbītu. Abu zvaigžņu vēji ir ļoti spēcīgi un saduroties radot interesantus fenomenus. 2009. gada janvāra vidū abas zvaigznes atradās tuvu viena otrai. Šo notikumu novēroja vairāki ESO teleskopi un instrumenti.
Video (*.MPG; 20 MB)
ESO
Komentāri
