ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Jauno zvaigžņu kolonija Orionā


Publicēts: 10.04.2010

Oriona miglāja tumšie un biezie putekļu mākoņi nespēj pasargāt jaunās zvaigznes no uzmācīgajiem astronomiem - paparaci. Tā kā optiskie teleskopi neļauj ielūkoties mākoņa iekšienē, astronomi izmanto Spitzera infrasarkano staru teleskopu, lai sekotu līdzi jauno zvaigžņu attīstībai.

"Tas ir pētniecisks projekts. Neviens agrāk nav veicis novērojumus viļņu garuma diapazonā, kas ir jutīgs pret siltumu, kuru izdala putekļi, kas riņķo ap tik daudzām jaunām zvaigznēm," teica Džons Staufers no NASA Spitzera zinātnes centra. "Mēs redzam daudz variāciju, kas varētu liecināt par matērijas sakopojumiem un savērptām struktūrām protoplanetārajos diskos."

Šo attēlu Spitzers fotografēja 2009. gada maijā, kad teleskopam beidzās dzesētājs, kurš ir nepieciešams, lai atdzesētu instrumentus. Ar dzesētāja izbeigšanos aizsākās "siltā misija". Divi īsāko viļņu garumu infrasarkano staru spektra kanāli turpināja normāli darboties arī 30 K temperatūrā. Šajā fāzē Spitzers pēta lielākus debesu apgabalus, kur nepieciešama ilgstošāka novērošana.

Viens no šādiem projektiem ir "Jauno zvaigžņu objektu mainīguma" programma, kuras ietvaros Spitzers novēro vienu un to pašu Oriona miglāja apgabalu, kurā atrodas aptuveni 1500 zvaigznes. Aptuveni 40 dienu laikā tika nofotografētas 80 šī reģiona fotogrāfijas. Nākamie novērojumi tiks veikti 2010. gada rudenī. Šī reģiona zvaigznes ir aptuveni vienu miljonu gadu vecas. Salīdzinot ar aptuveni 4,5 miljardus gadu veco Sauli, šīs zvaigznes ir ļoti jaunas.

Jaunās zvaigznes ir mainīgas. To spožums mainās vēl izteiktāk nekā vecākām, Saulei līdzīgām zvaigznēm. To rotācijas ātrums ap savu asi arī ir lielāks. Viens no spožuma līmeņa maiņas iemesliem ir aukstie plankumi uz to virsmas. Jo jaunāka zvaigzne, jo vairāk tai ir auksto plankumu. Jo vairāk šādu plankumu ir teleskopa redzeslokā, jo nespodrāka šķiet zvaigzne.

Zvaigznes spožums var mainīties arī tā dēvēto karsto plankumu rezultātā. Karstie plankumi rodas, gāzei uzkrājoties uz zvaigznes virsmas.

"1950tajos un 1960tajos gados astronomi zināja, ka jaunās zvaigznes ir mainīgas un ka tam ir kaut kāda saistība ar dzimšanas procesu," teica Staufers. "Vēlāk ar uzlabotām tehnoloģijām mēs varam ieraudzīt vairāk un uzzināt daudz jauna par zvaigžņu plankumiem."

Spitzers ir ļoti piemērots zvaigžņu mainības izpētei. Tā spēja uztvert infrasarkano staru diapazonā ļauj ieraudzīt siltos, putekļainos diskus, kas riņķo ap jaunajām zvaigznēm. Šajos diskos var veidoties planētas. Kad diski ir jauni, tajos ir vērojama asimetrija, kuru, iespējams, rada planētu veidošanās process vai jauno planētu gravitācijas ietekme. Šādam asimetriskam diskam rotējot ap zvaigzni, tiek dažādi bloķēta no zvaigznes nākošā gaisma.

Vācot informāciju par šiem diskiem, Staufers un viņa vadītā astronomu grupa cer uzzināt vairāk par planētu veidošanās procesu.

 

The Spitzer Space Telescope

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!