Ilgās atvadas
Publicēts: 27.07.2015
Habla teleskopa fotografētajā attēlā redzami mirstošas zvaigznes pēdējie mirkļi. Kosmiskos mērogos tas ir ļoti īss laika sprīdis, bet cilvēkam šie daži desmiti tūkstoši gadu ir gandrīz vai bezgalība. Saulei līdzīgu zvaigžņu agonijas rezultāts ir planetārais miglājs, piemēram, attēlā redzamais NGC 6565. Spēcīgie zvaigznes vēji ir aizpūtuši spīdekļa atmosfēras ārējos slāņus, atklājot spožo un karsto kodolu, kas ir spēcīgs ultravioletā starojuma avots.
Ultravioletais starojums jonizē appkārtējo gāzes mākoni un liek tam mirdzēt visdažādākajās nokrāsās. Līdzīgos toņos esam raduši redzēt daudz slavenāko Gredzena miglāju jeb M57, kas meklējams Liras zvaigznājā. Šobrīd Liras zvaigznājs atrodas augstu pie debesīm, tādēļ, ja jūsu rīcībā ir labs binoklis vai teleskops, rekomendējam palūkoties uz iespējamo Saules nākotni.
Planetārā miglāja fāze ilgst aptuveni 10 000 gadus. Pēc tam zvaigznes kodols atdziest un starojums samazinās. Apkārtējā gāze vairs netiek jonizēta un miglājs vairs nav ieraugāms.
SpaceTelescope
Komentāri
