Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Gulbja miglāja akvarelis (2361/0)


Publicēts: 21.07.2009

Omegas miglājs jeb Gulbja miglājs jaunajā ESO attēlā atgādina burvīgu akavareli. Šī zvaigžņu dzimšanas vieta atrodas aptuveni 5500 gaismas gadu attālumā Strēlnieka zvaigznājā un aizņem aptuveni 15 gaismas gadu lielu reģionu.

Kad uz šo miglāju lūkojas ar nelielu teleskopu, dažiem novērotājiem tas atgādina grieķu alfabēta pēdējo burtu, bet daži saskata graciozo gulbi ar garo, izliekto kaklu. Vēl šis miglājs pazīstams kā Pakava un Omāra miglājs.

Šo miglāju aptuveni 1745. gadā atklāja franču astronoms Jean-Philippe Loys de Chéseaux. Aptuveni 20 gadus vēlāk to neatkarīgi atklāja Šarls Mesjē un ievietoja to savā katalogā kā 17. objektu. Sākumā novērotāji nevarēja izšķirt, vai šis ir putekļu un gāzu mākonis, vai blīva zvaigžņu kopa. 1866. gadā Viljams Haginss apstiprināja, ka tas ir mirdzošas gāzes mākonis, izmantojot astronomisko spektrogrāfu.

Salīdzinoši nesen astronomiem ir izdevies atklāt, ka Omegas miglājs ir viens no jaunākajiem un masīvākajiem zvaigžņu veidošanās reģioniem Piena Ceļa galaktikā. Aktīva zvaigžņu rašanās aizsākusies pirms dažiem miljoniem gadu un turpinās arī mūsdienās. Attēlā labi redzama spoži mirdzošā gāze, kas kontrastē ar daudz tumšāko molekulārās gāzes mākoni. Daļa putekļu, kas redzami attēlā, ir masīvu zvaigžņu atliekas.

Šis attēls tapis ar EMMI instrumentu, kas uzmontēts uz ESO 3,58 metrus lielā NTT (Jaunās tehnoloģijas teleskops) teleskopa, kas atrodas Lasiljā, Čīlē.

 

ESO

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE