Gaistošais mirklis
Publicēts: 23.01.2019
10 000 gadi. Cilvēka mūža mērogos tas ir fantastiski garš laiks. Tas aptver daudzu impēriju augšupeju un norietu, tehnoloģisko progresu un neskaitāmas paaudzes. Zvaigznes mūžā tas ir acumirklis. Tik īslaicīgi un gaistoši ir planetārie miglāji - Saulei līdzīgu zvaigžņu dzīves noslēguma skaistākās izpausmes. Tieši tāds ir arī ESO 577-24, kas meklējams Jaunavas zvaigznājā.
Planetārie miglāji, kurus pirmo reizi novēroja 18.gadsimta astronomi, ir nelielas masas zvaigznes atmosfēras ārējie slāņi, kas aizplūduši kosmosā. Kad Saules mūžs tuvosies noslēgumam un tās ūdeņraža rezerves sāks izsīkt, mūsu zvaigzne izpletīsies un pārtaps sarkanajā milzī. Kādā brīdī gravitācija vairs nespēs noturēt ārējos atmosfēras slāņus un tie atdalīsies un aizplūdīs kosmosā. Miglāja centrā paliks miljoniem grādu karstais zvaigznes kodols jeb baltais punduris. Tas savukārt laika gaitā atdzisīs un sacietēs. Pēc daudziem daudziem miljardiem gadu tas auksts un tumšs klīdīs pa galaktiku kā melnais punduris.
Baltais punduris ir ļoti intensīva ultravioletā starojuma avots. Šis starojums jonizē gāzes, kas atrodas izmestajos atmosfēras slāņos, liekot tiem spīdēt. Miglājs turpinās izplesties un zvaigznes kodols atdzisīs. Pēc dažiem tūkstošiem gadu šis miglājs vairs nebūs ieraugāms.
ESO 577-24 tika atklāts 1950.gados, Palomāras observatorijas debesu izpētes programmas ietvaros. 1966.gadā tas tika iekļauts Ābela planetāro miglāju katalogā kā objekts PN A66 36.
Miglājs atrodas aptuveni 1400 gaismas gadu attālumā Jaunavas zvaigznājā.
ESO
Komentāri
