Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Dīvainais planetāro miglāju novietojums (907/0)


Publicēts: 5.09.2013

Izmantojot Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Jauno tehnoloģiju teleskopu (NTT) un Habla teleskopu, astronomi izpētīja vairāk nekā 100 planetāros miglājus, kas atrodas mūsu galaktikas centrālajā sablīvējumā. Pētījuma rezultāti liecina, ka tauriņiem līdzīgo planetāro miglāju novietojums ir pārsteidzoši līdzīgs, kas ir ļoti interesants atklājums, ņemot vērā to atšķirīgo vēsturi un dažādās īpašības.

Saulei līdzīgas zvaigznes dzīves noslēgumā tās ārējie atmosfēras slāņi aizplūst kosmosā, izveidojot objektus, kurus mēs pazīstam kā planetāros miglājus. Tiem raksturīgas visdažādākās formas. Viens no šo miglāju paveidiem ir bipolārie miglāji, kas atgādina smilšu pulksteņus vai tauriņus ar izplestiem spārniem.

Visi šie miglāji ir veidojušies dažādās vietās un tiem raksturīgas atšķirīgas īpašības. Nedz miglāji, nedz zvaigznes, no kurām miglāji veidojušies, nav mijiedarbojušies ar citiem miglājiem. Toties jaunākais pētījums, kuru veica Mančesteras universitātes zinātnieki, atklāj, ka šie miglāji ir pārsteidzoši līdzīgi. Daudzi no tiem debesīs ir novietoti vienādi.

"Tas ir pārsteidzošs atklājums un, ja tendence izrādīsies pareiza, ļoti svarīgs," pastāstīja Braiens Rīss no Mančesteras universitātes. "Daudzu šo gaisīgo tauriņu garākā ass ir novietota paralēli galaktikas plaknei. Izmantojot gan NTT, gan Habla teleskopa datus, mēs ieguvām patiesi detalizētus šo objektu attēlus un varējām tos ļoti rūpīgi izpētīt."

Pētījumā tika analizēti 130 planetārie miglāji, kas atrodas Piena Ceļa galaktikas centrālajā sablīvējumā. Tika identificēti trīs dažāda tipa miglāji, kuru izskats un īpašības tika analizētas sīkāk.

"Kamēr divi šīs populācijas paveidi ir novietoti visdažādākajos veidos, kā jau tas bija gaidāms, mēs atklājām, ka trešais paveids - bipolārie miglāji - pārsvarā ir vērsti vienā veidā," piebilda pētījuma līdzautors Alberts Zijlstra no Mančesteras universitātes. "Lai arī pats fakts, ka pastāv kaut kāda novietojuma sakarība, ir pārsteigums, tā esamība blīvajos galaktikas centrālajos reģionos ir negaidīts atklājums."

Tiek uzskatīts, ka planetāro miglāju forma ir sākotnējās zvaigžņu sistēmas rotācijas rezultāts. Tas savukārt ir atkarīgs no šīs sistēmas īpašībām, piemēram, vai tā ir dubultzvaigžņu sistēma, vai ap zvaigzni riņķo vairākas planētas. Šie abi faktori var būtiski ietekmēt topošā planetārā miglāja formu. Bipolāro miglāju formas ir visneparastākās un, kā uzskata zinātnieki, tās rodas, kad dubultzvaigžņu sistēmā matērijas plūsmas tiek izmestas perpendikulāri dubultzvaigžņu sistēmas orbītai.

"Bipolāro planetāro miglāju novietojums mums vēsta, ka centrālajā sablīvējumā esošās zvaigžņu sistēmas bijušas ļoti dīvainas," skaidroja Rīss. "Lai miglāji novietotos tā, kā mēs tos redzam, zvaigžņu sistēmām, no kurām veidojās miglāji, vajadzēja rotēt perpendikulāri starpzvaigžņu mākoņiem, kuros tās radās, kas ir ļoti neparasti."

Lai arī zvaigžņu īpašības nosaka miglāju formu, jaunais atklājums liek aizdomāties par vēl kādu īpatnību. Papildus sarežģītajām Piena Ceļa zvaigžņu īpašībām, jāņem vērā, ka viss centrālais sablīvējums rotē ap galaktikas centru. Iespējams, ka centrālā sablīvējuma ietekme uz galaktiku ir daudz lielāka nekā agrāk tika uzskatīts. Šo ietekmi nodrošināja magnētiskie lauki, kuri bija īpaši spēcīgi sablīvējuma veidošanās pirmsākumos. Spēcīgie magnētiskie lauki varēja nodrošināt bipolāro miglāju līdzīgo novietojumu.

Tā kā Saules sitēmai tuvākiem miglājiem nav raksturīgs līdzīgs novietojums, var secināt, ka senākā vēsturē magnētiskie lauki ir bijuši spēcīgāki nekā mūsdienām tuvākajos laika periodos.

"Pētot šos objektus, mēs varam uzzināt daudz jauna," secināja Zijlstra. "Ja tie tiešām uzvedās tik neparasti, tad šis fakts ietekmēs ne tikai atsevišķu zvaigžņu, bet arī visas galaktikas pagātni."

ESO

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE