Aukstākā vieta Visumā
Publicēts: 30.10.2013
Bumeranga miglājs tiek uzskatīts par aukstāko zināmo vietu Visumā. Patiesībā tas ir pat aukstāks nekā blāvā Lielā Sprādziena atblāzma. Šī objekta temperatūra ir viens grāds pēc Kelvina, kas atbilst -272,15 grādiem pēc Celsija.
Izmantojot Atakamas Lielo milimetru/submilimetru masīvu, astronomi pētīja šo intriģējošo objektu, lai noteiktu tā patieso formu, kā arī uzzinātu vairāk par tā stindzinošajām īpašībām.
Līdzīgi kā daudzu citu objektu gadījumā, arī Bumeranga miglāja izskats atšķiras, lūkojoties uz to dažādos viļņu garumos. Habla teleskopa attēlos miglājs vairāk atgādina tauriņu, savukārt ALMA dati atklāj pavisam citu ainu.
"Šis īpaši aukstais objekts ir ļoti intriģējošs un ar ALMA palīdzību mēs uzzinām daudz vairāk par tā patieso dabu," pastāstīja pētījuma vadītājs Raghvendra Sahai no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas (JPL). "Kas optiskajos teleskopos izskatījās kā bumerangs, patiesībā ir daudz plašāka struktūra, kas ļoti ātri izplešas."
Bumeranga miglājs atrodas aptuveni 5000 gaismas gadu attālumā Centaura zvaigznājā. Tas ir samērā jauns planetārais miglājs. Šī tipa objekti veidojas Saulei līdzīgas zvaigznes dzīves noslēgumā, kad zvaigznes ārējie slāņi tiek aizpūsti kosmosā, kur tos jonizē un izgaismo centrālā baltā pundura spēcīgais ultravioletais starojums
Konkrētais miglājs atrodas preplanetārā miglāja fāzē, kad centrālais objekts vēl nav tika karsts, lai izstarotu ultravioleto starojumu. Šajā fāzē zvaigznes gaisma atstarojas putekļu graudiņos.
Zvaigznes izmestās gāzu plūsmas strauji izplatās tuvējā apkārtnē, vienlaicīgi atdziestot. Līdzīgā veidā ledusskapjos tiek izmantota gāzes izplešanās, lai iegūtu zemas temperatūras. Zinātniekiem izdevās noteikt miglāja temperatūru, izpētot, kā tas absorbē kosmiskā mikroviļņu fona starojumu, kura temperatūra ir 2,8 grādi pēc Kelvina.
"Kad astronomi uz šo objektu palūkojās ar Habla teleskopu 2003. gadā, viņi redzēja klasisko smilšu pulksteņa formu," piebilda Sahai. "Daudziem planetārajiem miglājiem raksturīgas līdzīgas formas, kas veidojas gāzei lielā ātrumā plūstot prom no zvaigznes."
Tomēr novērojumi, kas tika veikti milimetru viļņu diapazonā, neatklāja miglāja centrālo sašaurinājumu, kāds bija redzams Habla teleskopa attēlā. Iegūtie dati liecināja par vienmērīgāku un gandrīz sfērisku materiāla izplūšanu.
ALMA precizitāte ļāva astronomiem vēl labāk izpētīt šo neatbilstību. Analizējot mikroviļņos spoži spīdošās oglekļa monoksīda molekulas, astronomi pamanīja divdaļīgo struktūru, kāda ir redzama arī Habla attēlos. Tā bija redzama miglāja iekšējos apgabalos. Tālāk no centra tika konstatēts, ka aukstās gāzes mākonim raksturīga apaļa forma.
Papildus tika atklāta arī blīva putekļu josla, kas ieskauj mirstošo zvaigzni. Tieši šie putekļi piešķir smilšu pulksteņa formu objektam redzamajā gaismā. Putekļu gredzens rada tādu kā masku, kas aizēno daļu no zvaigznes un gaismai ļauj izplatīties noteiktos virzienos, piešķirot miglājam smilšu pulksteņa formu.
"Šis pētījums palīdzēs labāk izprast, kā mirst zvaigznes un veidojas planetārie miglāji," teica Sahai. "Izmantojot ALMA mēs burtiski varējām palūkoties uz Saulei līdzīgas zvaigznes pirmsnāves mirkļiem jaunā gaismā."
Pētījumā izdevās noskaidrot, ka miglāja ārējie reģioni kļūst siltāki, lai gan tie joprojām ir aukstāki nekā kosmiskais mikroviļņu fona starojums. Šī sasilšana varētu būt fotoelektriskā efekta rezultāts, kad ciets materiāls abosrbē gaismu un izstaro elektronus.
National Radio Astronomy Observatory
Komentāri
