Anarhija zvaigžņu fabrikā
Publicēts: 3.05.2013
1,54 metrus lielais Dāņu teleskops, kas atrodas Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) La Siljas observatorijā ir iemūžinājis miglāju NGC 6559, atklājot anarhiju, kāda pastāv starpzvaigžņu mākonī, kad tur veidojas jaunas zvaigznes.
NGC 6559 ir gāzu un putekļu mākonis, kuru no Zemes šķir aptuveni 5000 gaismas gadi. Tas meklējams Strēlnieka zvaigznājā. Mirdzošais reģions ir tikai dažus gaismas gadus liels atšķirībā no netālu esošā Lagūnas miglāja (M8), kura šķērsizmērs ir aptuveni 100 gaismas gadi. Tieši tādēļ Mesjē kataloga 8. objekts veiksmīgi aizēno NGC 6559, kurš ir dominējošais objekts publiskotajā ESO attēlā.
Lielākā daļa NGC 6559 gāzes ir ūdeņradis, kurš ir jauno zvaigžņu izejmateriāls. Kad kādā apgabalā savācas pietiekami daudz matērijas, tā kolapsē gravitācijas ietekmes rezultātā. Apgabala centrs kļūst blīvāks un karstāks līdz aizsākas kodoltermiskās reakcijas un jaunā zvaigzne ir piedzimusi.
Jauno, karsto zvaigžņu starojums jonizē mākonī atlikušo ūdeņraža gāzi. Elektroniem atgriežoties savos enerģijas līmeņos, tiek izstarots emisijas miglājiem raksturīgais sarkanīgais starojums.
Jāpiebilst, ka miglāji, tai skaitā arī NGC 6559, ir veidoti ne tikai no gāzes, bet arī no cietākām daļiņām, piemēram, oglekļa, dzelzs un silīcija putekļiem. Šajos putekļos atstarojas un izkliedējas jauno zvaigžņu gaisma. Zilganās nokrāsas apgabali tiek dēvēti par atstarojošajiem miglājiem. Tiem raksturīga zilgana nokrāsa, jo zilā gaisma izkliedējas efektīvāk nekā garākie viļņi.
Reģionos, kuros putekļu blīvums ir īpaši liels, mēs redzam, kā tumšie putekļu sakopojumi pilnībā bloķē aiz tiem esošo objektu gaismu. Lai ieraudzītu, kas slēpjas šajos pleķos un aiz tiem, būtu jāizmanto instrumenti, kas reģistrē vēl garākus elektromagnētiskos viļņus.
Cauri miglājam mēs redzam ļoti daudz Piena Ceļa zvaigžņu. Daudzas no tām izskatās dzeltenīgākas, jo no tām nākošo gaismu ietekmē miglāja putekļi.
Dāņu teleskops, kas atrodas observatorijā kopš 1979. gada, šobrīd ir pārveidots par attālināti kontrolējamu modernu teleskopu.
ESO
Komentāri
