Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Zinātnieki atklāj visdažādākos melnos caurumus visnegaidītākajās vietās (3671/0)


Publicēts: 18.09.2002

Skanējot visumu ar visspēcīgākajām orbitālajām observatorijām, zinātnieki atklāj visdažādākos melnos caurumus visnegaidītākajās vietās. Šie atradumi varētu palīdzēt izprast galaktiku rašanos un to mijiedarbību ar apkērtējām zvaigžņu grupām, kā arī būtiski ietekmēt visuma evolūcijas teorijas.

Izmantojot Habla teleskopu, atklājēji ieguva pierādījumus vidēja izmēra melno caurumu eksistencei.

"Melnie caurumi visumā ir daudz biežāk sastopami, nekā mēs iepriekš domājām", sacīja Habla projeka zinātnieks Roelands van der Marels. "Šie atklājumi iespējams pavēstīs mums kaut ko svarīgu par zvaigžņu kopu un melno caurumu veidošanos visuma pirmsākumos."

Van der Marel kopā ar saviem kolēģiem lodveida zvaigžņu kopās ir atraduši ļoti grūti konstatējamus melnos caurumus, kurus pirms uzskatīja tikai par izdomājumiem.

Blīvie zvaigžņu spieti, radušies miljardiem gadu atpakaļ, satur visvecākās zvaigznes kosmosā un atrodas tādu pazīstamu galaktiku tuvumā kā Piena Ceļš.

"Šie jaunie atklājumi palīdz mums sasaistīt lodveida zvaigžņu kopas ar galaktikām" skaidro Maikls Ričs no Kalifornijas universitātes Losandzelosā.

Viens no melnajiem caurumiem, aptuveni 32 000 gaismas gadu attālumā, atrodas lodveida zvaigžņu kopā M15 un tā masa 4000 reizes pārsniedz Saules masu. Salīdzinājumam, mazo melno caurumu, kuri ir izkaisīti kosmosā, masa tikai dažas reizes pārsniedz Saules masu. Savukārt lielāki, kas slēpjas daudzu galaktiku kodolos, ieskaitot arī Piena Ceļu, iespējams miljons vai pat miljards reižu pārsniedz Saules masu.

"Vidējā izmēra melnie caurumi ir astronomijā kā iztrūkstošais ķēdes posms" minēja Steins Sigurdsons no Pensilvānijas Valsts universitātes.

Daudzi zinātnieki domā, ka mazie melnie caurumi kalpo kā lielāko melno caurumu avoti, saplūstot kopā ar tuvākesošajiem līdziniekiem arvien lielākos.

"Šie vidēja izmēra melnie caurumi varētu būt izejmateriali supermasīvajiem melnajiem caurumiem, kas eksistē daudzu galaktiku centros" pavēstīja Karls Gebhardts no Teksas universitātes Austinā.

Vēl vienā kosmosa izpētes projektā zinātnieki ieguva negaidītus rezultātus. Izmantojot Čandra rentgenstaru observatoriju un Karnegija teleskopu Čīlē, novecojušajās galaktikās tika atklāta netipiski augsta supermasīvo melno caurumu aktivitāte.

Agrākās teorijas apgalvoja, ka šādi melnie caurumi ir satopami tikai jaunās galaktikās, kur matērijas "rijējiem" ir pietiekami daudz materiāla, lai apmierinātu to rijīgumu. Līdz ar to astronomi uzdrošinājās apgalvot, ka vecākās galaktikās melnie caurumi ir retāk sastopami, jo gāzu un putekļu krājumi laika gaitā, domājams, ka ir ztukšojušies.

"Šis atklājums izmainīja mūsu viedokli, ka vecās galaktikas ir kā pansijas veciem un mierīgiem melnajiem caurumiem" pagājušā nedēļā paziņoja astronoms Pauls Martini.

Melnie caurumi ir visuma apgabali, kas ir pārsteidzoši savērpti un tik blīvi, ka gaisma nespēj izbēgt no to tvēriena. Mazākie tiek uzskatīti par sabrukušu zvaigžņu atliekām. Supermasīvie savukārt ir aizņēmuši platības, kuru izmēri pat pārsniedz mūsu Saules sistēmu.

Materiāls: Ričards Stengers, CNN

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE