Vissenākie melnie caurumi
Publicēts: 26.03.2010
Izmantojot Spitzera teleskopu, astronomi ir atklājuši divus vissenākos un primtīvākos supermasīvos melnos caurumus. Jauniegūtās zināšanas ļaus labāk izprast Visuma izcelsmi, kā arī to, kā radās pirmie melnie caurumi, galaktikas un zvaigznes.
"Mēs atklājām kvazārus, kuri, visticamāk, pieder pirmajai paaudzei, kas dzimuši no putekļiem brīvā vidē," teica Linhua Jiangs no Arizonas universitātes.
Melnie caurumi ir laika un telpas deformācija. Vismasīvākie un aktīvākie mājo galaktiku centros. Tos ieskauj barankai līdzīgas putekļu un gāzu struktūras, kas baro un uztur augošos melnos caurumus. Visizsalkušākos, supermasīvos melnos caurumus dēvē par kvazāriem.
Mūsdienu visums ir putekļiem pilns. Zinātnieki uzskata, ka Visuma agrīnajos etapos tas bija brīvs no putekļiem, kas nozīmē to, ka paši primitīvākie kvazāri arī nesatur putekļus. Bet neviens nebija redzējis šādus tīrus kvazārus. Pavisam nesen Spitzera teleskopa attēlos tika identificēti divi, vismazākie kvazāri, kas atrodas 13 miljardu gaismas gadu attālumā no Zemes. Kvazāri J0005-0006 un J0303-0019 pirmo reizi tika pamanīti redzamās gaismas attēlos SDSS (Sloan Digital Sky Survey) projekta ietvaros. Izmantojot NASA Čandras rentgenstaru observatoriju, viens no šiem kvazāriem tika novērots arī rentgenstaru spektrā.
"Kvazāri izstaro neiedomājami daudz gaismas, tādēļ tos ir iespējams saskatīt ļoti tālu," teica Ksiaohiu Fans no Arizonas universitātes.
Jiangs kopā ar kolēģiem veica abu kvazāru novērojumus ar Spitzera teleskopu no 2006. līdz 2009. gadam. Tobrīd šķita ka tie ir visai parasti kvazāri. Spitzers fotografēja šos un vēl 19 citus tādus pašus objektus, kas visi pieder tālākajiem zināmajiem kvazāriem. Katrā no kvazāriem atrodas supermasīvs melnais caurums, kura masa ir vismaz 100 miljons Sauļu masas kopā.
Analizējot Spitzera datus, tika atklāts, ka šiem diviem kvazāriem nav raksturīgās pazīmes, kas liecina par karstu putekļu klātbūtni.
"Mēs domājam, ka šie melnie caurumi radās Visumā, kad putekļi tikko tikai sāka parādīties, mazāk kā miljards gadus pēc Lielā sprādziena," skaidroja Fans. "Pirmatnējā visumā nebija molekulas, kuras koagulējoties varētu izveidot putekļus. Elementi, kas šim procesam ir nepieciešami, tika radīti vēlāk."
Astronomi novēroja, ka karsto putekļu daudzums kvazārā pieaug vienlaicīgi ar melnā cauruma masu. Melnajam caurumam augot, tā apkārtnē veidojas vairāk putekļu. Melnie caurumi abu primitīvo kvazāru centrā ir ar mazāko masu, kāda ir konstatēta agrīnajā Visumā, kas liecina, ka melnie caurumi ir jauni un atrodas stadijā, kad putekļi ap tiem vēl nebija izveidojušies.
NASA JPL
Komentāri
