Vidēja izmēra melnais caurums atrasts
Publicēts: 5.07.2009
Starptautiskai astronomu komandai ir izdevies pirmo reizi ieraudzīt melno caurumu, kura masa aptuveni 500 reizes pārsniedz Saules masu. Jaunatklājums atrodas spirālveida galaktikā ESO 243-49, kas atrodas aptuveni 250 miljons gaismas gadu attālumā no Zemes.
Līdz šim visi atklātie melnie caurumu ir bijuši vai nu supermasīvi (miljoniem vai pat miljardiem reižu masīvāki par Sauli) monstri, kas atrodas galaktiku centrā, vai arī zvaigznes izmēra melnie caurumi, kuru masa svārstās no trim līdz 20 Sauļu masām.
Jaunais atklājums ir pirmais pierādījums, ka eksistē vidējā izmēra melnie caurumi. Komanda, kuru vadīja astrofiziķi no Centre d'Etude Spatiale des Rayonnements Francijā, atklāja šo melno caurumu, izmantojot ESA XMM-Ņūtona rentgenstaru teleskopu.
"Ir pieņemts, ka zvaigžņu masas melnie caurumi rodas mirstot masīvai zvaigznei, bet joprojām nav skaidrs kā veidojas supermasīvie melnie caurumi," pastāstīja pētījuma vadītājs doktors Šīns Ferels no Leičesteras universitātes. "Viena no teorijām apgalvo, ka supermasīvie caurumi rodas, saplūstot vidēja izmēra melnajiem caurumiem. Lai apstiprinātu šīs teorijas patiesumu, bija jāatrod kāds vidēja izmēra melnais caurums. Šis ir līdz šim labākais teoretizēto vidēja izmēra melno caurumu atradums. HLX-1 atklāšana ir ļoti nozīmīgs solis, lai izprastu mehānismus, kā veidojas supermasīvie caurumi, kas atrodas galaktiku centrā."
Melnais caurums ir milzīgas masas sakopojums relatīvi nelielā laukumā, kura gravitācija ir tik spēcīga, ka pat gaisma nespēj no tā izlauzties.
Līdz šim bija izdevies reģistrēt tikai zvaigžņu masas un supermasīvos melnos caurumus, bet teorētiskie vidējo izmēru melnie caurumi nebija atklāti. Jau labu laiku astrofiziķi uzskatīja, ka eksistē melno caurumu paveids, kuru masa svārstās no dažiem simtiem līdz dažiem simtiem tūkstošu Sauļu masas.
Jaunais avots HLX-1 atrodas spirālveida galaktikas ESO 243-49 malā. Tas ir ļoti spožs rentgenstaru spektrā. Maksimālā spožuma fāzē tas pārspēj Saules spožumu aptuveni 260 miljons reižu.
Rentgenstaru signāls un fakts, ka šo objektu neizdodas ieraudzīt optiskajā spektrā, apstiprina, ka tā nav ne priekšplānā esoša zvaigzne, nedz tālāka galaktika. Objekta atrašanās vieta izslēdz iespēju, ka tas būtu konkrētās galaktikas centrālais dzinējs.
Atkārtoto novērojumu rezultāti apliecina, ka HLX-1 rentgenstaru signāls mainās atbilstoši pieņēmumam, ka tas ir viens objekts, nevis vairāku objektu sakopojums. Milzīgais starojums, kāds raksturīgs HLX-1, liecina, ka objekta centrā atrodas melnais caurums, kura masa aptuveni 500 reizes pārsniedz Saules masu.
University of Leicester
Komentāri
dzimmijs13 tieši 6.07.2009 domāja šādi:
Intresanti, ja teorija iepriekš nepostuēltu, ka šādiem fenomeniem jābūt - vai HLX-1 tiktu vispār pievērsta kāda uzmanība? Varbūt tādā gadījumā tas būtu vienkārši neskaidrs visuma objekts.
Vai būtu iespējami fenomeni, kurus nekāda teorija neparedz, un līdz ar to paliek neievēroti?
Nelabojams tieši 6.07.2009 domāja šādi:
Hahā, dzimmijs13 ļoti incantu jautājumu pacēlis, nudien. Bet šiem fenomeniem jau agri vai vēlu tik un tā kāds uzduras un tad teorija top post factum.
Agzas tieši 7.07.2009 domāja šādi:
man liekas interesanti, ka tas curums nav galaktikas centrā, bet gan malā. To ka viskam centrā ir caurumi dzird daudz biežāk kā to, ka lieli caurumi (nu šitie vidējie ir pietiekami lieli) mēdz būt arī malā.
Lāsēns tieši 7.07.2009 domāja šādi:
Kā es jau iepriekš norādīju :) nekādas singularitātes nav,šie caurumi ir pāreja papilddimensijā...
skippijs tieši 22.07.2009 domāja šādi:
Tā arī nav skaidrs kur tas caurums redzams uz bildes.
baarnss tieši 22.07.2009 domāja šādi:
LHC alienu izpildījumā. :D
Identificē sevi! tieši 31.07.2009 domāja šādi:
Lāsēnam tomēr neieteiktu izmēģināt šo pāreju papilddimensijā, jo singularitāti tomēr varētu arī sastapt.