Supermasīvs un superizsalcis
Publicēts: 5.01.2016
Habla teleskopa fotografētajā attēlā redzama spirālveida galaktika NGC 4845, kas atrodas aptuveni 65 miljonu gaismas gadu attālumā Jaunavas zvaigznājā. Labi redzama galaktikas spirālveida struktūra, kā arī putekļiem bagātais disks, kas ieskauj spožo galaktikas centru, kurā mājo supermasīvs melnais caurums. Tā klātbūtni nodod centrālo zvaigžņu uzvedība. Melnā cauruma spēcīgā gravitācija liek šīm zvaigznēm rotēt ap galaktikas centru daudz ātrāk nekā tās pārvietotos gadījumā, ja supermasīvā melnā cauruma tur nebūtu.
Analizējot zvaigžņu kustību, iespējams noteikt supermasīvā melnā cauruma masu, kas šajā gadījumā simtiem tūkstošiem reižu pārsniedz Saules masu. Šī pati metode tika pielietota, lai noskaidrotu, vai Piena Ceļa galaktikas centrā arī mājo supermasīvs melnais caurums. Tagad ir zināms, ka Sagittarius A* (tā nodēvēts Piena Ceļa galaktikas milzenis) masa ir aptuveni četrus miljonus reižu lielāka nekā Saules masa.
NGC 4845 centrā esošais melnais caurums ir ne tikai supermasīvs, bet arī superizsalcis. 2013.gadā zinātnieki novēroja citu galaktiku un pamanīja spēcīgu uzliesmojumu NGC 4845 centrā. Supermasīvais melnais caurums bija sarāvis gabalos par Jupiteru daudz lielāku objektu un to aprija. Iespējams, ka brūnais punduris vai milzu planēta bija nokļuvis pārāk tuvu un NGC 4845 supermasīvais melnais caurums daudz nevicinoties to notiesāja.
SpaceTelescope
Komentāri
