Supermasīvie melnie caurumi un tumšā matērija
Publicēts: 30.03.2010
Aptuveni 23% Visuma veido tumšā matērija, kas ir neredzama. Vienīgais zināmais mijiedarbības veids ir tās gravitācijas ietekme uz apkārtējo telpu. Divi astronomi no Autonomās Mehiko universitātes (UNAM) ir izveidojuši modeli, kā tumšā matērija varētu uzvesties supermasīvu melno caurumu tuvumā.
Tiek uzskatīts, ka agrīnajā Visumā tumšās matērijas apkopojumi ir piesaistījuši gāzi, kas vēlāk pārtapusi pirmajās zvaigznēs, kuras, savukārt, sakārtojušās galaktikās. Viens no neatbildētajiem jautājumiem par galaktiku veidošanos un attīstību ir tumšās matērijas loma šo objektu dzīvē.
UNAM astronomi Ksavjērs Hernandezs un Viljams Lī aprēķināja, kā supermasīvie malenie caurumi, kas atrodami galaktiku centrā, varētu absorbēt tumšo matēriju. Šo melno caurumu masa miljardiem reižu pārsniedz Saules masu.
Zinātnieki izveidoja melnā cauruma modeli un atklāja, ka tumšās matērijas absorbēšanas ātrums ir atkarīgs no tumšās matērijas daudzuma melnā cauruma apkaimē. Ja tās koncentrācija pārsniedz kritisko blīvumu, kas atbilst septiņu Sauļu matērijas izvietojumam vienā kubikgaismas gadā, melnā cauruma masa pieaug ārkārtīgi strauji, absorbējot milzīgus tumšās matērijas apjomus un izmainot visu galaktiku līdz nepazīšanai.
"Miljardiem gadu ilgajā galaktiku attīstības vēstures laikā šāda tumšās matērijas absorbcija melnajos caurumos varēja būtiski izmainīt galaktiku populāciju. Iespējams, mēs lūkojamies uz pavisam citu ainu, nekā pastāv patiesībā," skaidroja doktors Hernandezs.
Abi astronomi uzskata, ka tumšās matērijas koncentrācija galaktiku centrā, visticamāk, ir konstanta vērtība. Salīdzinot savus novērojumus ar Visuma evolūcijas modeļiem, Hernandezs un Lī secināja, šie modeļi varētu būt balstīti uz pieņēmumiem par tumšās matērijas dabu, kāda tā patiesībā nav.
Lai kā arī tumšā matērija neuzvestos melno caurumu tuvumā un neietekmētu galaktiku attīstību, skaidrs ir viens - joprojām tas ir noslēpumains, mistisks fenomens, kura esamība palīdz aiz ausīm pievilkt visus nepieciešamos datus, lai tie saskanētu ar pašreiz pieņemtajiem modeļiem.
The Royal Astronomical Society
Komentāri
