Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Piena Ceļa galaktikas melnā cauruma ēdienkarte (928/0)


Publicēts: 8.05.2013

Lai arī Eiropas Kosmosa aģentūras Heršela observatorija jau ir pārtraukusi darbu, atklājumi, izmantojot šī teleskopa savāktos datus, mūs turpinās iepriecināt un pārsteigt vēl daudzus gadus. Pateicoties šīs misijas ietvaros iegūtajiem datiem, zinātniekiem ir izdevies novērot pārsteidzoši karstas molekulārās gāzes mākoni, kas pārvietojas mūsu galaktikas centrālā supermasīvā melnā cauruma virzienā.

Mūsu galaktikas supermasīvais melnais caurums atrodas reģionā, kas pazīstams kā Sagittarius A* jeb Sgr A*. Tā masa aptuveni 4 miljonus reižu pārsniedz Saules masu. No Saules sistēmas to šķir aptuveni 26 000 gaismas gadu liels attālums.

Tomēr tas ir tuvākais supermasīvais melnais caurums, simtiem reižu tuvāks nekā jebkuras citas galaktikas melnais caurums, kuram novērojama kaut kāda aktivitāte. Piena Ceļa supermasīvais melnais caurums ir ideāla laboratorija, kur pētīt šo objektu un tā tuvāko apkārtni.

Starp mums un galaktikas centru atrodas iespaidīgs daudzums putekļu, neļaujot aplūkot šo reģionu redzamās gaismas diapazonā. Tālo infrasarkano staru diapazonā ir iespējams palūkoties cauri putekļu aizkaram. Tieši tādēļ Heršela observatorijas projekta zinātnieki varēja ļoti detalizēti izpētīt Piena Ceļa galaktikas nemierīgos iekšējos apgabalus.

Piena Ceļa galaktikas centrā Heršela teleskops atklāja dažādas vienkāršas molekulas - oglekļa monoksīdu, ūdens tvaikus un ūdeņraža cianīdu. Analizējot šo molekulu signālu, zinātnieki noteica ap melno caurumu riņķojošā gāzu mākoņa īpašības.

"Heršels spēja uztvert tālo infrasarkano staru emisiju aptuveni 1 gaismas gada attālumā no melnā cauruma," pastāstīja pētījuma vadītājs Havjērs Goikoecea no Spānijas Astrobioloģijas centra.

Lielākais pārsteigums bija molekulārā mākoņa temperatūra. Instrumenti bija reģistrējuši aptuveni 1000oC augstu temperatūru. Melnā cauruma tuvumā esošais mākonis ir daudzkārt karstāks nekā tipisks starpzvaigžņu vides mākonis, kura temperatūra ir tikai dažus desmitus grādus virs absolūtās nulles (-273oC).

Lai arī daļēji šo uzkaršanu ir nodrošinājis netālu no galaktikas centra esošu masīvu zvaigžņu kopas starojums, tomēr ar to nepietiek, lai sasniegtu šādu temperatūru.

Goikoecea komanda ir izvirzījusi hipotēzi, ka spēcīgi magnetizētās gāzes triecienviļņu zonu radītais starojums ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nodrošina augsto temperatūru. Šādi triecienviļņi rodas saduroties gāzu mākoņiem vai materiālam, kas lielā ātrumā plūst no zvaigznēm un protozvaigznēm.

"Novērojumu rezultāti atbilst Sgr A* virzienā plūstošajām karstās gāzes plūsmām," paskaidroja Goikoecea. "Mūsu galaktikas melnais caurums gatavoja maltīti Heršela acu priekšā."

Brīdi pirms materiāls iekrīt melnajā caurumā, tas tiek uzkarsēts līdz tādai temperatūrai, ka iespējami augstas enerģijas rentgenstaru un gamma staru uzliesmojumi. Lai arī Sgr A* šobrīd neuzrāda šāda tipa aktivitāti, drīz vien situācija varētu mainīties.

Izmantojot novērojumus tuvajos infrasarkanajos staros, cita zinātnieku grupa atklāja kompaktu gāzes mākoni, kura masa tikai dažas reizes pārsniedz Zemes masu, pārvietojamies melnā cauruma virzienā. Tā kā šis mākonis atrodas daudz tuvāk nekā Heršela pētītais, iespējams, ka melnais caurums to aprīs jau šogad.

Kosmiskā flote, ieskaitot XMM-Newton un Integral ir gatavi novērot melnā cauruma pusdienas.

"Piena Ceļa galaktikas centrālā daļa ir sarežģīta vieta, bet, pateicoties Heršela novērojumiem, mēs esam spēruši soli tuvāk labākai izpratnei par melnā cauruma tuvāko apkārtni, kas palīdz uzlabot mūsu teorijas par galaktiku attīstību," pastāstīja Eiropas Kosmosa aģentūras Heršela programmas zinātnieks Gorans Pilbrats.

ESA

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE