Pārmaiņu vēji
Publicēts: 9.03.2010
Jaunākie Čandras rentgenstaru observatservatorijas novērojumi liecina par spēcīgiem vējiem, kas plūst no netālu esošās galaktikas supermasīvā melnā cauruma apkārtnes. Šis atklājums liecina, ka "parastam" supermasīvam melnajam caurumam ir liela nozīme galaktikas evolūcijas procesā.
Gadiem ilgi astronomi zināja, ka supermasīvais melnais caurums aug vienlaicīgi ar galaktiku, kuras centrā tas atrodas. Jau labu laiku pastāvēja aizdomas, ka materiāls, kas tiek pūsts prom no melnā cauruma, izmaina galaktikas evolūcijas gaitu.
Svarīgākais bija saprast vai šāds "pūtiens" ir pietiekami jaudīgs, lai atstātu kādu iespaidu uz galaktiku. Ārkārtīgi spēcīgas matērijas strūklas bija novērotas plūstam prom no vismasīvākajiem melnajiem caurumiem, kas atrodas milzīgu galaktiku centrā. Šīs galaktikas ir centrālās galaktikas tādās kopās kā Perseja kopa. Novērotās plūsmas patiešām atstāj iespaidu uz galaktikām, bet tik milzīgi melnie caurumi un galaktikas nav bieži sastopami.
Kā ir ar mazāk jaudīgiem, bet biežāk sastopamiem piemēriem?
"Mums vairāk interesēja, ko "viduvējs" melnais caurums var paveikt galaktikā, kurā tas atrodas," teica Dens Evans no Masačūsetsas tehnoloģiju institūta.
Evans un viņa kolēģi izmantoja Čandras observatoriju, lai piecas dienas novērotu galaktiku NGC 1068, kas ir viena no tuvākajām un spožākajām galaktikām, kuras centrā atrodas ātri augošs supermasīvs melnais caurums. Šis melnais caurums ir aptuveni divas reizes masīvāks par Piena Ceļa galaktikas centrā esošo melno caurumu un skaitās "viduvējība".
Iegūtie attēli un spektrs atklāja, ka no galaktikas centra plūst spēcīgs vējš, kura ātrums pārsniedz miljons kilometru stundā. Šī plūsma rodas, kad apkārtējā gāze tiek paātrināta un uzkarsēta, tuvojoties melnajam caurumam. Daļa gāzes nonāk melnajā caurumā, bet daļa tiek aizpūsta prom. Augstas enerģijas rentgenstari, kurus rada tuvu melnajam caurumam esošā gāze, uzkarsē projām plūstošo gāzi, kura ir pamanāma zemākas enerģijas rentgenstaros.
Evansa un kolēģu veiktie novērojumi rentgenstaru spektrā ļāva izveidot kvalitatīvu karti, kurā redzams reģions, kuru izgaismo melnais caurums un tā radītie vēji. Kombinējot mākoņu izplatības ātrumu ar gāzes blīvumu, Evans aprēķināja, ka katru gadu šādā veidā no melnā cauruma apkaimes tiek aizpūsta matērija, kuras masa vairākkārt pārsniedz Saules masu, aptuveni 3000 gaismas gadu attālumā no melnā cauruma. Vējš ir pietiekami spēcīgs, lai uzkarsētu apkārtējo gāzi un nomāktu zvaigžņu rašanos.
"Mūsu atklājums parāda, ka pat šādas viduvējības var paveikt ievērojamu darbu," piebilda Evans.
Pētījumi tiks turpināti, lai noskaidrotu melno caurumu ietekmi uz galaktiku evolūciju.
"Nākotnē mūsu galaktikas melnais caurums arī var piedzīvot līdzīgus aktivitātes periodus, kas palīdzēs apstādināt jaunu zvaigžņu veidošanos galaktikas centrālajos reģionos," teica Evans.
Chandra X-Ray Observatory
Komentāri
