Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Melno caurumu mednieki uzstāda jaunu attāluma rekordu (3084/0)


Publicēts: 30.01.2010

Izmantojot ESO Ļoti lielo teleskopu (VLT), astronomi ir atklājuši zvaigznes masas melno caurumu citā galaktikā, uzstādot attāluma rekordu. Melnā cauruma masa 15 reizes pārsniedz Saules masu, tādejādi tas ir otrs masīvākais zvaigznes masas melnais caurums. Ap to riņķo zvaigzne, kas pati drīz kļūs par melno caurumu.

Piena Ceļa galaktikā atklātie zvaigznes masas melnie caurumi pārsniedz Saules masu līdz pat desmit reizēm. Jaunatklātais melnais caurums ir 15 reizes masīvāks par Sauli. Tas ir viens no trim šāda tipa objektiem, kas atrasti tik tālu.

Melnais caurums atrodas spirālveida galaktikā NGC 300, kas atrodas 6 miljons gaismas gadu attālumā no Zemes.

"Tas ir vistālākais zvaigznes masas melnais caurums un pirmais, kuru novērojam ārpus Lokālās grupas robežām," stāstīja astrofizikas profesors Pauls Krovters no Šefīldas universitātes.

Melnā cauruma partneris ir Volfa-Rajē zvaigzne, kuras masa aptuveni 20 reizes pārsniedz Saules masu. Savas dzīves noslēgumā šīs zvaigznes uzsprāgst kā supernovas, atstājot aiz sevis melno caurumu un izsviežot ārējos slāņus kosmosā.

2007. gadā ar NASA Swift observatorijas rentgenstaru instrumentu rūpīgi tika izpētīta spožākā rentgenstaru avota apkārtne NGC 300 galaktikā. Šo avotu pirms tam atklāja Eiropas kosmosa aģentūras XMM Ņūtona rentgenstaru observatorija.

"Mēs reģistrējām periodiskus, ļoti spēcīgus rentgenstaru uzliesmojumus, kas lika domāt, ka tur atrodas melnais caurums," pastāstīja viena no pētījuma līdzdalībniecēm Stefānija Karpano no Eiropas kosmosa aģentūras.

Pateicoties jaunākajiem pētījumiem, kas tika veikti ar FORS2 instrumentu, kas uzmontēts uz VLT teleskopa, astronomu aizdomas tika apstiprinātas. Jaunākajos datos bija redzams, ka avots ir melnais caurums, ap kuru riņķo Volfa-Rajē zvaigzne ar orbitālo periodu 32 stundas. Astronomi piefiksēja, ka melnais caurums izsūc matēriju no milzu zvaigznes.

"Tas ir ļoti ciešs pārītis," piebilda līdzstrādnieks Robins Bārnards. "Joprojām nav izprotams, kā varēja izveidoties tik cieša sistēma."

"Mēs esam secinājuši, ka masīvākie melnie caurumi atrodami mazākās galaktikās, kurās ir mazāk smago elementu," teica Krovters. "Lielākās galaktikās, kurās smago elementu ir vairāk, veidojas mazākas masas melnie caurumi."

Astronomi uzskata, ka smago elementu klātbūtne masīvā zvaigznē nosaka tās evolūcijas gaitu, palielinot kosmosā izsviesto matērijas apjomu, kad tā sprāgst kā supernova, tādejādi samazinot paliekošā melnā cauruma masu.

Pēc mazāk kā miljons gadiem Volfa-Rajē zvaigzne pārvērtīsies par supernovu un atstās aiz sevis melno caurumu.

"Ja sistēma pārcietīs šo otro sprādzienu, divi melnie caurumi apvienosies, izstarojot milzum daudz enerģijas gravitācijas viļņu formā," secināja Krovters. Jāpiebilst gan, ka saplūšana notiks tikai pēc dažiem miljardiem gadu, kas ir pārāk ilgs laika periods cilvēka mūža mērogā. "Mūsu pētījums atklāj, ka šāda sistēma varētu pastāvēt, un jau izveidojušās melno caurumu dubultsistēmas varētu tikt atklātas ar tādiem gravitācijas viļņu uztvērējiem kā LIGO un Virgo."

 

ESO

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE