Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Melnais caurums izgaismo galaktiku (3587/3)


Publicēts: 21.04.2008

Kā melnais caurums var izgaismot kaut ko, ja tas ne tikai nespīd, bet aprij jebkuru matēriju un gaismu, kas nonāk tā ietekmes zonā? Starptautiska zinātnieku komanda, kuru vadīja Stefānija Komossa no Maksa Planka instutūta Vācijā, novēroja milzīgu rentgenstaru uzliesmojumu, kas radās, kad melnais caurums iznīcināja zvaigzni.

Pirmo reizi kosmiskās izpētes vēsturē tika novērots tik grandiozs notikums. Gaismas atbalss ne tikai atklāja kādā veidā tiek iznīcināta zvaigzne, bet arī parādīja jaunu veidu kā veidot galaktikas kodola karti.

Kad melnais caurums iznīcina zvaigzni, tas pievelk un absorbē spīdekļa atliekas. Šāds pēkšņš materiāla pieplūdums izraisa spēcīgu ultravioleto un rentgenstaru uzliesmojumu. Kad jaudīgais enerģijas vilnis ceļo cauri galaktikai, tas izgaismo apkārtējo vielu un palīdz saskatīt galaktikas reģionus, kuri savādāk ir apslēpti.

"Pētīt normālas galaktikas kodolu ir tas pats, kas skatīties uz Ņujorku, kad ir noticis elektrības padeves pārrāvums. Jūs nespēsiet labi saskatīt nedz ēkas, nedz ceļus, nedz parkus," skaidroja Stefānija Komossa. "Salūta laikā situācija kardināli mainās. Tieši tāpat notiek, kad galaktiku izgaismo spēcīgs uzliesmojums."

Uzliesmojuma gadījumā astronomiem jāsteidzas, jo rentgenstaru uzliesmojumi ir īslaicīgi.

Pamatojoties uz starojuma jaudu, jonizācijas pakāpi un emisijas līniju izvietojumu, fiziķi var noteikt, kurā galaktikas vietā ir radies uzliesmojums. Emisijas līnijas ir kā pirkstu nospiedumi, kas pastāsta kādus gāzes atomus ir uzkarsējuši rentgenstari.

Komossas komanda atrada galaktiku SDSSJ0952+2143 2007. gada decembrī. Galaktika piesaistīja zinātnieku uzmanību, jo tai bija ļoti izteiktas dzelzs emisijas līnijas, spēcīgākās kādas jebkad ir novērotas galaktikās. Dzelzs klātbūtne pētījuma autoriem šķiet kā pierādījums aktīvo galaktiku apvienotā modeļa teorijas pareizībai.

Apvienotā modeļa teorija balstās uz to, ka visas aktīvās galaktikas ir veidotas no vienām un tām pašām sastāvdaļām, bet dažādie novērojumi ir atkarīgi no galaktikas izvietojuma attiecībā pret Zemi.

Ļoti nozīmīgs elements šajā modelī ir molekulārais gredzens, kas apjož melno caurumu un tā akrēcijas disku. Šis gredzens neļauj saskatīt melno caurumu noteiktās galaktikas pozīcijās. Molekulārais gredzens un galaktikas novietojums attiecībā pret Zemi ietekmē arī spektrālo līniju izteiktumu.

Ja Komossas un viņas komandas pētījuma rezultāti tiks apstiprināti, tad šis būs pirmais gadījums, kad ir novērots tik spēcīgs molekulārā gredzena esamības signāls. Pamatojoties uz gaismas atbalsi, var uzzīmēt molekulārā gredzena karti un noteikt tā telpiskos izmērus, kas līdz šim nebija iespējams.

Gaismas atbalsi turpina novērot pasaulē jaudīgākie teleskopi. Čandras observatorijas rentgenstaru novērojumi parādīja, ka galaktikas kodols izstaro vāju, bet nosakāmu rentgenstaru signālu, kas liecina, ka zvaigznes matērija iespējams joprojām "baro" supermasīvā melnā cauruma akrēcijas disku.

Max-Planck-Institut

Komentāri

  1. dzimmijs13 tieši 22.04.2008 domāja šādi:

    Piedodiet, bet kas īsti skaitās aktīvās galaktikas? Vai tās ir galaktikas kuras veidojas par spirālveida galaktikām?

  2. Redaktors tieši 22.04.2008 domāja šādi:

    Aktīva galaktika ir tāda, kurai ir neparasti augsts starojums, kas nāk no aktīva galaktikas kodola. Dažu galaktiku aktivitāte izpaužas spēcīgā radio starojumā, mazāk redzamajā gaismā. Seiferta galaktikas ir aktīvo galaktiku spilgts piemērs. Pie šīs grupas pieder arī radio galaktikas un kvazāri.

  3. dzimmijs13 tieši 27.04.2008 domāja šādi:

    Paldies par atbildi!






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE