ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Melnais caurums ceļā uz Saules sistēmu


Publicēts: 21.02.2006

Melnais caurums, kura izcelsme meklējama aizraujošā sprādzienā, patlaban drāžas cauri Piena ceļa galaktikai četras reizes ātrāk nekā apkārtējās zvaigznes. Tā šodien paziņoja astronomi. Šis ir viens no redzamākajiem pierādījumiem, ka melnie caurumi ir neredzamie supernovu pēcteči.

Jaunatklātais objekts ir vismaz 6000 gaismas gadu attālumā un virzās Saules sitēmas virzienā, bet pagaidām nerada reālus draudus.
 
Šis matēriju rijošais monstrs tika atrasts pateicoties redzamajam kompanjonam - zvaigznei, no kuras melnais caurums "barojas". Zvaigzne melno caurumu apriņķo 2,6 dienās. Tandēms lokveidā virzās uz galaktikas ārmalu. 
 
 
"Šis ir pirmais atklātais melnais caurums, kas virzās tik ātri," teica Feliks Mirabels, Francijas Atomenerģijas komisijas zinātnieks, kas vada izpētes darbus.

Cik tuvu tas pienāks Zemei?

"Ne tuvāk kā 1000 gaismas gadu attālumā nakamajos 230 miljons gados," skaidroja Mirabels. Šis ir tikai viens no aptuveni miljons šāda veida kaprīzajiem melnajiem caurumiem, kas klejo pa mūsu galaktiku, Mirabels teica.

Melnā cauruma spožā pavadone tika novērota 1995. un 2001. gadā. Šie abi objekti virzās ar ātrumu 111 km/s attiecībā pret apkārtējām zvaigznēm.
   
 
Kā tas viss iesākās?

Ir zināmi diva veida melnie caurumi. Masīvākie kalpo kā galaktiku "enkuri". Mūsu galaktikas enkurs ir melnais caurums, kas sver tikpat daudz cik 2,6 miljons Sauļu.

Zvaigžņu melnie caurumi, kā šis jaunatklātais, veidojas eksplodējot milzīgām zvaigznēm. Daļa zvaigznes masa izkliedējas, bet daļa paliek - 3 līdz 15 reizes vairāk kā Saules masa. Sprādziena rezultātā tā var sabrukt atpakaļ un izveidot nelielu, neizmērojama blīvuma sfēru.

Šādi iespējams izveidojies arī jaunatklātais melnais caurums. Tā redzamais pavadonis iespējams riņķojis arī ap oriģinālo zvaigzni pirms tās eksplozijas. Sprādziena vilnis aizsviedis šo pāri prom no epicentra, kas varētu būt kaut kur tuvāk galaktikas centram, lai gan, pēc Mirabela domām, precīza supernovas eksplozijas vieta nav nosakāma.
   
Mūsu Saules sistēma atrodas vienā no galaktikas spirāles zariem - pašā nomalē. Zvaigžņu veidošanās biežāk un intensīvāk norit galaktikas centrālajos reģionos, līdz ar to supernovas tur ir novērojamas biežāk.

Pavadoņzvaigznes izdalīto gāzi uzsūc un "apēd" melnais caurums. Procesa izskaidrojums ir tīri teorētisks. Tā kā melnais caurums patērē visu, kas vien atrodas tā tuvumā, tad daļa pavadoņzvaigznes izdalītās enerģijas tiek pārvērsta enerģijā un izsviesta ar ātrumu kas ir aptuveni 90 procenti no gaismas ātruma. Tādēļ šāda sistēma tiek saukta par mikrokvazāru.

Arvien jauni atklājumi...

Pēdējā gada laikā Mirabels atrada vēl vienu melno caurumu, kas virzās cauri galaktikai pa vēl neiedomajamāku trajektoriju - taisni cauri Piena ceļa galaktikas galvenajam diskam. Šis objekts ir radies galaktikas vainagā (halo), un tā izcelsme nav saistāma ar supernovu.

Jaunatklātais melnais caurums, nosaukts par GRO J1655-40, ir pirmais, kas novērots riņķojam galaktikas ārējos reģionos. Līdzīgi ātri un blīvi objekti - neitronu zvaigznes - ir atklāti arī iepriekš. To izcelsmi tāpat saista ar supernovām.

Šāda veida melno caurumu meklēšanu un izpēti atvieglos jaunais "Integral" teleskops, kas meklēs augstas enerģijas emisijas no eksotiskiem objektiem.

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!