Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Melnais caurums būvē galaktiku? (2312/0)


Publicēts: 1.12.2009

Joprojām nav atbildēts jautājums, kas radās pirmais - supermasīvi melnie caurumi, kas aprij matēriju, vai milzīgās galaktikas, kurās tie mīt. Pavisam negaidītu pavērsienu šajās debatēs radījis kāds melnais caurums - bezpajumtnieks.

Izpētot šo neparasto melno caurumu, kuram nav savas pastāvīgas "mājas", zinātnieki secinājuši, ka melnie caurumi varētu paši "būvēt" savas galaktikas. Šāds scenārijs varētu izskaidrot kādēļ galaktikās, kurās ir vairāk zvaigžņu, melno caurumu masa ir lielāka.

"Vistas un olas jautājums attiecībā uz melnajiem caurumiem un galaktikām ir viens no visvairāk apspriestajiem jautājumiem mūsdienu astrofizikā," pastāstīja pētījuma vadītājs Deivids Elbazs. "Mūsu pētījuma rezultāti liecina, ka supermasīvs melnais caurums var izraisīt zvaigžņu veidošanos, tādejādi būvējot pats savu galaktiku. Tas izskaidro arī faktu kādēļ galaktikās, kurās ir vairāk zvaigžņu, ir arī lielāks melnais caurums."

Kā zinātnieki nonāca pie tik neprasta secinājuma? Viņi pētīja salīdzinoši netālu esošu, neparastu objektu - kvazāru HE0450-2958, kas ir līdz šim vienīgais zināmais kvazārs, kuram nav atrasta galaktika, ar kuru tas būtu saistīts. HE0450-2958 atrodas aptuveni 5 miljards gaismas gadu attālumā.

Līdz šim tika pieņemts, ka galaktika slēpjas aiz bieziem putekļu mākoņiem, tādēļ astronomi izmantoja infrasarkano staru spektra instrumentu, kas uzmontēts uz ESO Ļoti lielā teleskopa (VLT). Infrasarkano staru spektrā mākoņi būtu redzami. "Šajos viļņu garumos mēs varētu atrast putekļus, kas slēpj šo galaktiku," teica Knuts Janke. "Bet mēs neko neatradām. Tā vietā mēs atklājām it kā ar kvazāru nesaistītu galaktiku, kas atradās netālu un kura milzīgā ātrumā ražoja zvaigznes."

Šie novērojumi ļāva palūkoties uz jau esošajiem pieņēmumiem pavisam jaunā gaismā. Lai arī ap melno caurumu netika pamanītas nekādas zvaigžņu pazīmes, tā pavadošā galaktika ir ļoti bagāta ar jaunām un spožām zvaigznēm. Tā saražo aptuveni 350 jaunas zvaigznes gada laikā, kas ir aptuveni 100 reizes vairāk nekā tipiska galaktika tuvējā Visumā.

Novērojumos atklājās, ka šī galaktika tiek burtiski apšaudīta. Kvazārs galaktikas virzienā izverd daļiņas (.MPG; 12,1 MB) ar augstu enerģijas līmeni, kuras pavada karsta un ātri lidojoša gāzes strūkla. Enerģijas un matērijas iesviešana galaktikā norāda, ka kvazārs, iespējams, ir izraisījis šo zvaigžņu veidošanos, radot pats savu galaktiku. Šāda scenārija gadījumā galaktikas varēja veidoties no gāzu mākoņiem, kuros zvaigžņu veidošanos izraisīja kvazāru radītās daļiņu un gāzu plūsmas.

"Šie abi objekti nākotnē saplūdīs. Kvazārs pārvietojas ar ātrumu daži desmiti tūkstoši kilometru stundā. Attālums līdz galaktikai ir tikai 22 000 gaismas gadi," pastāstīja Elbazs. "Lai arī kvazārs šobrīd ir "kails", kad tas saplūdīs ar galaktiku, to ieskaus zvaigžņu miriādes. Biedzot tas, līdzīgi kā citi kvazāri, atradīsies savas galaktikas centrā."

"Mūsu darba turpinājums ir meklēt līdzīgus objektus," piebilda Janke. Nākotnē iecerētie instrumenti, tādi kā Atakalmas lielais milimetru masīvs (ALMA), Eiropas Īpaši lielais teleskops (ELT) un Džeimsa Veba teleskops varētu palīdzēt sameklēt šādus objektus daudz milzīgākos attālumos, ļaujot ieraudzīt saikni starp melnajiem caurumiem un galaktiku veidošanās procesu vēl agrīnākos Visuma attīstības posmos.

ESO

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE