Mazo, melno caurumu pulcēšanās
Publicēts: 14.02.2021
Vidējas masas melnie caurumi tiek uzskatīti par melno caurumu evolūcijas trūkstošo posmu. Tādēļ Eduardo Vitrals un Gerijs A. Mamons no Parīzes Astrofizikas insitūta ķērās pie lodveida zvaigžņu kopas NGC 6397 izpētes, cerot, ka tās centrā atradīsies vidējas masas melnais caurums, kuram ir jābūt mazākam nekā galaktiku centrā mītošajiem supermasīvajiem melnajiem caurumiem, bet lielākam nekā zvaigžņu masas melnajiem caurumiem, kuri dažkārt rodas īpaši masīvu zvaigžņu dzīves noslēgumā.
Jāatgādina, ka lodveida zvaigžņu kopas ir ļoti blīvi izvietotu zvaigžņu sistēmas. Lielākoties zvaigznes tajās ir ļoti vecas. Lodveida zvaigžņu kopa NGC 6397 atrodas apuveni 7800 gaismas gadu attālumā. Tā ir viena no Zemei tuvākajām šī tipa zvaigžņu kopām. Tajā mītošās zvaigznes ir gandrīz tikpat vecas kā Visums. NGC 6397 ir loti blīvs kodols, kurā zinātnieki cerēja atrast vidējas masas melno caurumu.
Vitrals un Mamons analizēja kopas zvaigžņu pozīcijas un pārvietošanos, izmantojot vairāku gadu garumā Habla teleskopa vāktos datus par kopas zvaigžņu īpatnējo kustību, kā arī jaunāko Gaia projekta laikā iegūto informāciju. Gaia observatorija mēra zvaigžņu pozīciju, attālumu un pārvietošanos ar augstu precizitāti. Zinot attālumu līdz kopai, iespējams īpatnējo kustību izmantot aprēķinos, lai noteiktu spīdekļu ātrumu.
Zinātnieki secināja, ka kopas centrā patiesi ir koncentrējusies neredzama masa, bet, viņiem par pārsteigumu, tā nebija punktveida, kā būtu gaidāms centrāla melnā cauruma gadījumā, bet gan izkliedēta. Šī neredzamā masa var būt veidota no masīvo zvaigžņu atliekām, tādām kā baltajiem punduriem, neitronu zvaigznēm un zvaigžņu masas melnajiem caurumiem. Šie masīvie objekti lēnām migrē kopas centra virzienā.
Salīdzinoši nesen tika publicēti divi citi pētījumi, kuros izteiktas idejas, ka lodveidu zvaigžņu kopu centrālajos reģionos varētu atrasties zvaigžņu atliekas, jo īpaši zvaigžņu masas melnie caurumi. Vitrala un Mamona pētījums sniedz ieskatu, kāda varētu būt šādas nelielu melno caurumu koncentrācijas kopējā masa un aptuvenā proporcija lodveida zvaigžņu kopā.
Šis atradums raisa virkni jautājumu, piemēram, vai melno caurumu saplūšana šādā blīvā vidē varētu būt nozīmīgs gravitācijas viļņu avots.
The Hubble Space Telescope
Komentāri
Akrecijs tieši 19.02.2021 domāja šādi:
Būtu interesanti dzirdēt skaidrojumu, kādēļ meklējot matēriju, kura ietekmē visuma izplešanos, un, kā šajā gadījumā, zvaigžņu kopas kompozīciju, netiek izsvēta iespēja, ka šīs matērijas avots ir nevis tumšā matērija, bet mazas un vidējas masas melnie caurumi, kuri atrodas stapzvaigžņu telpā un, tādejādi, nevar tikt novēroti. Kopā ar tiem atdzisuši/neaktīvi pulsāri, neitronu zvaigznes, punduri un citi supermasīvi objekti, kuri vairs neizstaro neko, vai izstaro minimāli un atrodas atstatus, tādejādi neietekmējot citus objektus un neizraisot starojumu, viļņus utt. Tā pat arī starpzvaigžņu putekļu daudzums ir varētu veidot neaprakstāmu matērijas apjomu, kuru nav iespējams šobrīd novērot, jo tā neiedarbojas, nelielā blīvuma dēļ neatstaro gaisumu un citus viļnus. Zinot Visuma vecumu, neaprakstāmo sākotnējās matērijas apjomu, šādiem objektiem vajadzētu būt ļoti daudz katrā kvadrāttparsekā.