Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Mazākais melnais caurums (4498/8)


Publicēts: 2.04.2008

Šķiet, ka melno caurumu maksimālajam izmēram nav robežas. Tiek atklāti arvien lielāki un lielāki melnie caurumi. Daži no tiem sver tikpat daudz, cik svērtu simtiem miljons Sauļu kopā. Teorētiski tiek pieņemts, ka pastāv arī mazāki. Zinātnieku aprindās runā par mikroskopiskiem melniem caurumiem. Cik liels ir līdz šim atklātais mazākais melnais caurums? Vai mazi melnie caurumi patiešām eksistē, vai tie ir tikai teorētiski spriedelējumi?

Izrādās, ka mazi melnie caurumi eksistē. 2001. gadā binārā sistēmā tika atklāts mazākais līdz šim zināmais melnais caurums, kura masa ir tikai 3,8 Sauļu masas. Melnā cauruma diametrs ir tikai 25 km. Jaunatklātajam objektam tika piešķirts numurs XTE J1650-500. Iepriekšējais rekordists GRO 1655-40 svēra 6,3 reizes vairāk kā Saule. Līdz šim smagākais zināmais melnais caurums sver tikpat cik 18 miljardi Sauļu kopā. Piena ceļa galaktikas centrā atrodas melnais caurums, kura masa ir līdzvērtīga 4 miljoniem Sauļu masas. Tā diametrs ir aptuveni 20 miljoni kilometru.

XTE J1650-500 riņķo ap normālu zvaigzni un zog no tās materiālu. Gāze uzkarsējas un izstaro rentgenstarus.

Melnie caurumi ir neredzami, bet tos ieskauj karstas gāzes un putekļu oreols, kas rodas matērijai sabrūkot, kad tā nonāk melnā cauruma gravitācijas ietekmes zonā. Uzkarsētā gāze uzkrājas akrēcijas diska tuvumā, tad melnais caurums to aprij. Šajā brīdī atbrīvojas ievērojams enerģijas daudzums, kas izpaužas kā ar noteiktu regularitāti kosmosā izšauta rentgenstaru plūsma. Šo efektu sauc par kvazi periodiskām svārstībām. Astronomi uzskata, ka izsviedes biežums ir atkarīgs no masas. Palielinoties melnā cauruma masai, akrēcijas disks palielinās. Rentgenstaru emisiju biežums krītas.

Kāds varētu būt pats mazākais melnais caurums? Astronomi uzskata, ka tā masa nevar būt mazāka par 1,8 Sauļu masu. Mazāk masīvi objekti pārvērstos par neitronu zvaigzni. Tiek runāts par eksotiskajiem primordiālajiem melnajiem caurumiem, bet tos pagaidām vēl nav izdevies atrast. Iespējams, ka lielajam daļiņu paātrinātājam, kas tiks palaists 2008. gada maijā, izdosies radīt kādu mikroskopisko melno caurumu. Tie varētu būt tik niecīgi, ka iztvaikos un uzsprāgs momentāni.

NASA

Komentāri

  1. asmo tieši 2.04.2008 domāja šādi:

    "Melnā cauruma diametrs ir tikai 25 km",
    Šitas jau nu gan ir pekstiņi, melnā cauruma diametrs ir 0 km. Varbūt runa ir par notikuma horizonta diametru?

  2. Redaktors tieši 2.04.2008 domāja šādi:

    Using a new technique, two NASA scientists have identified the lightest known black hole. With a mass only about 3.8 times greater than our Sun and a diameter of only 15 miles, the black hole lies very close to the minimum size predicted for black holes that originate from dying stars. (c) NASA

    Although black holes come in a variety of masses and sizes, their structures are all alike. A black hole's entire mass is concentrated in an almost infinitely small and dense point called a singularity. This point is surrounded by the event horizon - the distance from the singularity at which its escape velocity exceeds the speed of light. And a rotating black hole is surrounded by the ergosphere, a region in which the black hole drags space itself.

    Tā kā, asmo, man būs tevi jāapbēdina, bet melnais caurums nav tikai singularity punkts, kura diametrs ir bezgala niecīgs, bet melnā cauruma struktūrai tiek pieskaitīts arī notikuma horizonts. Vismaz tā uzskata astronomi. Tādēļ arī melnajam caurumam tiek noteikts diametrs un masa.

  3. asmo tieši 2.04.2008 domāja šādi:

    Paldies par paskaidrojumu, man jau ar šķita, ka domāts notikumu horizonts. Mans tikai saputrojās, jo parasti, runājot tikai par notikumu horizontu, lieto Schwarzschild diametru ds = 4 G M / c².

  4. Redaktors tieši 2.04.2008 domāja šādi:

    Ar Švarcšilda diametru parasti apzīmē minimālo izmēru (diametru), kāds vajadzīgs lai no objekta iegūtu melno caurumu. Robeždiametrs. Saule, piemēram, būtu jāsaspiež līdz 5,9 km, Zeme līdz 1,8 cm. Kā tu pareizi saki, notikuma horizonta diametru apzīmē a Švarcšilda diametru, kas nozīmē arī to, ka objekts kļūst par melno caurumu, ja to saspiež mazāku par objekta notikumu horizontu. Vienkāršākajos gadījumos pieņem, ka melnā cauruma diametrs ir proporcionāls objekta masai, sarežģītākajos lieto tevis minēto formulu.

  5. lasens tieši 2.04.2008 domāja šādi:

    eksiste ari reliktie m.c. ar stipri mazu masu ,iespejams ari saules sist. ja tads nostatos starp zemi un sauli izveidotos gravitacijas leca (islaiciga) vai varetu paaugstinaties temp. uz zemes (islaicigi)

  6. Laura tieši 3.04.2008 domāja šādi:

    nee es tomeer saku ka švarcšilda rādiuss ir pilniigi tas pats kas notikumu horizonts. bet masu, kas zvaigznei nepieciešama, lai kļūtu par m.c. nosaka čandrasekara robeža. kkaa taa man lieks bij :)))

  7. Redaktors tieši 3.04.2008 domāja šādi:

    The theoretical upper limit to the mass of a white dwarf star – approximately 1.4 solar masses; it is named after Subrahmanyan Chandrasekhar. Above this mass, degenerate electron pressure is insufficient to prevent gravity from collapsing the star further to become either a neutron star or, if the Oppenheimer-Volkoff Limit is also exceeded, a black hole.

    Katrā ziņā, lai no zvaigznes izveidotos melnais caurums, ir jāsasniedz ne viens vien nosacījums, kuru skaitā ietilpst gan masa, gan diametrs (rādiuss). Tīri teorētiski arī cilvēks var kļūt par melno caurumu, tikai tad cilvēka masa būtu jāsaspiež lodē, kuras izmēri ir mazāki par atomu.

  8. Otto Kacs, feldkurats tieši 2.07.2008 domāja šādi:

    Vecs strīdiņš par terminoloģiju... kaukur lasīju šādu melnā cauruma definīciju: tas ir telpas apgabals, kas atrodas notikumu horizonta iekšpusē.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE