M77 galaktikas supermasīvais melnais caurums
Publicēts: 23.02.2022
Aktīvie galaktiku kodoli (AGK) ir ļoti jaudīgi enerģijas avoti, kuru esamību parasti nodrošina supermasīvi melni caurumi. Tie atrodas dažu galaktiku centrālajos apgabalos. Šie melnie caurumi aprij lielus gāzu un putekļu mākoņus. Šis materiāls rotē ap melno caurumu. Jo tuvāk melnā cauruma notikuma horizontam, jo blīvāk matērija tiek saspiesta un ātrāk tā rotē, atbrīvojot milzīgus enerģijas apjomus. Tā rezultātā aktīvie galaktiku kodoli ir vieni no spožākajiem objektiem Visumā.
Pirmie AGK tika atklāti 1950.gados. Kopš tā laika šie objekti tiek aktīvi pētīti. Vienu no šādiem pētījumiem veica arī Violetas Gomesas Rosas (Leidenas universitāte, Nīderlande) vadītā zinātnieku komanda, kura novēroja spirālveida galaktikas Mesjē 77 (NGC 1068) centrālo apgabalu. Iegūtie dati atklāja, ka aiz blīva putekļu un gāzu gredzena slēpjas supermasīvs melnais caurums.
Šis atklājums ir pierādījums Vienotajam AGK modelim. Šobrīd zinātnieki izdala trīs tipa AGK. Daži no tiem ir aktīvi radioviļņu uzliesmojuma avoti, daži ir ļoti spoži redzamajā gaismā, citi, kā Mesjē 77, ir apslēpti. Vienotais modelis paredz, ka neatkarīgi no šīm novērotajām atšķirībām, AGK pamata struktūra ir līdzīga - tā centrā atrodas supermasīvs melnais caurums, kuru apjož biezs putekļu un gāzes disks. Saskaņā ar vienoto modeli šo atšķirību pamatā ir novērojamā objekta orientācija attiecībā pret Zemi. Tātad AGK tips ir atkarīgs no tā, cik daudz supermasīvo melno caurumu aizklāj putekļu un gāzu disks. Atsevišķos gadījumos putekļi pilnībā apslēpj melno caurumu.
Jau agrāk zinātniekiem bija izdevies atrast pierādījumus, kas apstiprināja Vienotā modeļa pieņēmumus, tai skaitā arī siltus putekļus Mesjē 77 centrā. Tomēr pastāvēja šaubas, vai tiešām putekļi ir tie, kas pilnībā aizsedz M77 un tādēļ šis AGK ir mazāk spožs redzamajā gaismā. Jāpiebilst, ka M77 atrodas 47 miljonu gaismas gadu attālumā Vaļa zvaigznājā.
Novērojumi tika veikti ar MATISSE instrumentu, ar kuru aprīkots VLT interferometrs. MATISSE sakombinē infrasarkano starojumu, kas iegūts ar visiem četriem 8,2 metru teleskopiem, izmantojot interferometrijas metodi.
MATISSE uztver plašu infrasarkano staru diapazonu un spēj reģistrēt putekļus, kuru temperatūra svārstās robežās no 20 līdz 1200 grādiem pēc Celsija. Izveidojot putekļu temperatūras karti, zinātnieki varēja izskaitļot, kur atrodas supermasīvais melnais caurums.
Lai arī atklājums apstiprina AGK Vienotā modeļa ideju, zinātnieki plāno krietni vien paplašināt analizējamo galaktiku klāstu, izpētot, kā šis vienotais modelis darbojas arī citās galaktikās. Šobrīd tālākas galaktikas ar šo metodi ir grūti pētīt, jo izšķirtspēja būtu nepietiekama, bet šīs desmitgades beigās savu darbu uzsāks Ekstrēmi Lielais teleskops (ELT), kura jauda būs daudzkārt lielāka un tādejādi krietni paplašināsies pētāmo galaktiku klāsts.
ESO
