Briesmoņa maltīte
Publicēts: 24.02.2003
Melnie caurumi mīl uzdzīvot. Viņu mīļākā maltīte ir gāze. Pavisam nesen zinātnieki atklāja milzīgus gāzes mākoņus gigantiska melnā cauruma tuvumā.
Melnā cauruma pusdienu šķīvī bija oglekļa monooksīds (CO). Liels daudzums no tā tiks apēsts, kā skaidro zinātnieki. Galējo “apēšanas” fāzi ir grūti sakatīt, jo melnie caurumi atrodas lielos attālumos un šis gāzes patēriņš rada daudz gaismas, kas noslīcina visu beigu šovu.
Šā iemesla dēļ visus novērojumus veica ar radioteleskopu.
“Mums bija dažas norādes par to, ka aukstā gāze virzās uz galaktikas centru,” skaidroja Johaness Staguns, NASA radioastronoms. Tai pašā laikā, aukstā gāze, kas izkārtojusies gredzenveidā ap attālas galaktikas centru, ir vieta, kur, acīmrezot, notiek satriecošs zvaigznes veidošanās process, teica Staguns.
Staguns un viņa līdzstrādnieki pētīja augstas aktivitātes galaktiku – kvazāru, kas atrodas aptuveni 800 miljons gaismas gadu attālumā. Šis kvazārs ir izteikti spožs. Jaunāko pētījumi palīdzēs noteikt, vai pastāv saistība ar zvaigžņu veidošanos un kvazāru spožuma intensitāti, kuru, kā tiek uzskatīts, rada vielas ieplūšana supermasīvā centrālā melnajā caurumā.
Aptuvenā gaita varētu būt šāda: Daļa gāzes mākoņos sabrūk no sava smaguma, lai veidotu zvaigznes, daļa aizplūst centra virzienā un melon caurumu. Milzīgā melnā cauruma pievilkšanās spēka ietekmē gāzes molekulas sasniedz ātrumu, kas ir tuvs gaismas ātrumam, uzkarsējot gāzi un radot ārkārtīgi milzīgu starojumu, pirms gāze tiek aprīta.
Gāze riņķo aptuveni 4000 gaismas gadu attālumā no kvazāra centra ar ātrumu gandrīz 200 kilometri sekundē. Šo gāzes mākoņu kopējā masa ir lielāka nekā miljards Sauļu masa.
Pētnieki ieguva arī pierādījumus, ka kvazārs iespējams sadarbojas ar blakus esošo galaktiku. Galaktiku tuvināšanās un saplūšana ir viens no iemesliem jaunu zvaigžņu veidošanās procesam. Staguns vēlas turpināt pētījumus, lai noteiktu, vai tiešām kvazāri ir spējīgi absorbēt citas galaktikas.
Robert Roy Britt/SPACE.com
Komentāri
