Atgūt informāciju no melnajiem caurumiem
Publicēts: 5.04.2015
Kā iznīcināt informāciju? Sasmalcināt dokumentu? To var salīmēt atpakaļ. Sadedzināt grāmatu? Izklausās neticami, bet teorētiski informācija nav zudusi. Šobrīd plaši pieņemts ir uzskats, ka visdrošākais informācijas "kaps" ir melnais caurums. No tā informāciju nav iespējams atgūt. Jaunākie pētījumi, kurus veica Dejans Stoijkovičs un Anšuls Saini no Bufalo universitātes, liecina, ka situācija nav tik bezcerīga un informāciju iespējams nolasīt.
Stoijkoviča un Saini publikācijā, kas 17. martā parādījās žurnālā "Physical Review Letters", aprakstīts, ka mijiedarbība starp daļiņām, kas iztvaiko no melnā cauruma, atklāj informāciju par melno caurumu, piemēram, par objektu, no kura tas veidojies, kā arī par matēriju un enerģiju, kas ir nokļuvusi melnajā caurumā.
Asociētais fizikas profesors Sotjkovičs uzskata, ka šis ir svarīgs atklājums, jo pat fiziķi, kas uzskatīja, ka informācija melnajā caurumā nav zudusi, nespēja matemātiski parādīt, kā tas notiek. Viņš savā publikācijā demonstrē vienādojumus, kas atklāj veidus, kā informācija tiek saglabāta.
Pētījums ir svarīgs solis tā dēvētā informācijas zuduma paradoksa atrisināšanā, kas parādījās pirms aptuveni 40 gadiem, kad fiziķis Stīvens Hokings izvirzīja ideju, ka melnie caurumi izstaro enerģiju un laika gaitā var iztvaikot. Tas radīja būtisku problēmu, jo nozīmēja, ka melnā cauruma iekšienē esošā informācija varētu tikt neatgriezeniski pazaudēta, melnajam caurumam pazūdot. Tas ir pretrunā ar kvantu mehāniku, kas postulē, ka informācija ir nezūdoša.
Lai arī vēlāk Hokings precizēja savu ideju par melnā cauruma iztvaikošanu, ka informācija varētu nebūt zudusi neatgriezeniski, debates par to, vai tas ir iespējams un kā tas ir realizējams, turpinājās.
Stojkovičš un Saini piedāvā ne tikai aplūkot daļiņas, kuras izstaro melnais caurums, bet arī ņemt vērā niecīgo mijiedarbību starp šīm daļiņām. Tādejādi novērotājam, kas atrodas ārpus melnā cauruma, būtu iespējams iegūt informāciju no melnā cauruma.
Starp daļiņām varētu būt novērojama dažāda tipa mijiedarbība, sākot no gravitācijas līdz mediātoru (fotonu) apmaiņai. Šādas mijiedarbības formas bija zināmas jau iepriekš, bet zinātnieki tās uzskatīja par mazsvarīgām.
"Šīs korelācijas aprēķinos bieži ignorēja, jo uzskatīja, ka tās ir pārāk mazas un neiespaido notiekošo," teica Stoijkovičs. "Mūsu aprēķini liecina, ka, lai arī korelācijas sākotnēji ir nelielas, tās laika gaitā pieaug un kļūst pietiekami nozīmīgas, lai mainītu iznākumu."
University at Buffalo
Komentāri
Andis tieši 5.04.2015 domāja šādi:
Lai saprastu, par ko ir runa, manuprāt vispirms būtu jāsaprot jēdziens "informācija" šajā kontekstā. Nedomāju, ka savācot dūmus no pilnībā sadedzinātas telefongrāmatas varētu atrast manu adresi un telefona numuru. Varēti tikai noteikt, ka sededzis ir papīrs un uz tā bija tinte. Ja nemaldos, tad vārds "informācija" šajā kontekstā nozmīmē vienkārši "daļinas" un nevis jēgu.
mario tieši 5.04.2015 domāja šādi:
vai ne? gribētu gan redzēt kā atjaunotu a4 izmēra lapu, kurai virsū uzliets ūdens un vēl saplosīta ļoti sīkos gabaliņos. visu tekstu atjaunot!
cydonia tieši 7.04.2015 domāja šādi:
man šitas nav skaidrs. nemaz.
pirmais, kas iešaujas prātā, iemetam melnajā caurumā vienu no diviem saistītajiem kvantiem un novērojam otru, kas palicis ārpusē. diemžēl, tā tas nestrādā. saistītie kvanti darbojas sinhroni tikai gadījumā, ja tie abi ir novērojami un šos novērojumus var salīdzināt. (vismaz tā es to populāri saprotu).
otrkārt, es nesaprotu melnos caurumus. kā kaut kas vispār var iekrist melnajā caurumā (par singularitāti nemaz nerunājot), ja gravitācijas dēļ "krišana" cauri notikumu horizontam prasīs bezgalīgi daudz laika. (novērotājam no malas, protams). kā melnais caurums vispār var pastāvēt visumā kura vecums ir galīgs?
dažkārt es melno caurumu iztēlojos kā sfēru, kur matērija veido čaulu, kas tiecas uz notikumu horizontu, bet tā arī nekad to nesasniedz. bet kas tad notiek melnajam caurumam augot un notikumu horizontam paplašinoties?