Ko palīdzēs ieraudzīt gravitācijas viļņi?
Publicēts: 12.02.2016
Gravitācijas viļņi, par kuru esamību 2016.gada 11.februārī paziņoja ASV Nacionālais Zinātnes fonds (NSF) un LIGO apvienība, pavēršot jaunu logu uz Visumu, ļaujot ieraudzīt un pētīt objektus un notikumus, kuri nav ieraugāmi visā plašajā elektromagnētisko viļņu diapazonā, kurš mūsdienās tiek izmantots visai plaši, lai pētītu Visumu. Ko tad īsti zinātnieki spēs ieraudzīt, skatoties uz Visumu caur šo niecīgo svārstību prizmu?
Pirmkārt, gravitācijas viļņi ir visai skaļš un jūtams pierādījums melno caurumu esamībai, kā arī lieliska iespēja pētīt šos objektus, kuru gravitācija ir tik spēcīga, ka gaisma no tiem nespēj atrauties un nokļūt līdz mūsu teleskopiem. Pat pieņemot, ka šo divu novēroto melno caurumu sistēma aktīvi patērētu apkārtējo matēriju un būtu izveidojies akrēcijas disks, kas būtu sakarsis un spīdētu gamma un rentgenstaros, sistēma būtu grūti pamanāma 1,3 miljards gaismas gadu attālumā.
Līdz ar to gravitācijas viļņu atklāšana ļaus pētīt to kompakto un masīvo objektu sistēmas, kā arī pašus objektus, kuri ir pārāk niecīgi, lai to radītie efekti elektromagnētisko viļņu diapazonā tiktu reģistrēti ar mūsdienās pieejamajām tehnoloģijām. Lai reģistrētu divu melno caurumu saplūšanu, nav nepieciešama to ietekme uz redzamo matēriju. Gravitācijas viļņi spēs novērot šo fenomenu arī gadījumā, ja visā elekotromagnētisko viļņu diapazonā nekas nebūs redzams.
Protams, tas neizslēdz iespēju, ka kāds no šiem notikumiem būtu novērojams arī mums ierastākajos viļņos, sākot no radioviļņiem, beidzot ar gamma stariem, tādejādi, ja tiek reģistrēts gravitācijas viļņu avots, ir iespējams pavērst pret šo reģionu visus jaudīgākos teleskopus un mēģināt noķert notikuma atblāzmu vai arī caurskatīt arhīvus, meklējot kādas liecības par novēroto procesu.
Starp pētāmajiem objektiem noteikti būs melnie caurumi, neitronu zvaigznes, iespējams arī Lielais Sprādziens, kura laikā tiek uzskatīts, ka arī veidojās gravitācijas viļņi. Tādejādi zinātnieki spētu palūkoties uz šī notikuma pirmajiem mirkļiem, ieskatīties vēl tālāk nekā ļauj kosmiskais mikroviļņu fona starojums. Arī īpaši masīvu zvaigžņu bojāejas jeb pārnovas sprādziena brīdī (ja vien tā nav perfekti simetriska) varētu novērot gravitācijas viļņus, kas varētu būt vēl viena papildus metode šo kataklizmu izpētei. Gravitācijas viļņi palīdzēs pētīt ne tikai kompakto un masīvo objektu saplūšanu, bet arī tādus rotējošus kompaktos objektus, kuri nav perfekti sfēriski, jo, tiem ātri griežoties ap savu asi, varētu rasties intensīvi gravitācijas viļņi.
Tā kā gravitācijas viļņi nemijiedarbojas ar matēriju, tas nozīmē, ka tie līdz mums informāciju par procesu vai objektu atnes neizmainītu, atšķirībā no elektromagnētiskajiem viļņiem.
Arī pašu gravitāciju šajos notikumos būs iespējams pētīt apstākļos, kādus uz Zemes nav iespējams atveidot.
Iespējams, ka ar šī fenomena palīdzību tiks atklāti vēl eksotiskāki objekti un procesi, par kuru esamību mēs pat nenojaušam.
Lai varētu precīzāk noteikt gravitācijas viļņu radošo fenomenu atrašanās vietu debesīs, būs nepieciešamas jaunas observatorijas. Fakts, ka šādi viļņi ir konstatēti, noteikti stimulēs to celtniecību gan uz Zemes, gan kosmosā. Tās ir gan jaunas darba vietas personālam, kas būs iesaistītas celtniecības un uzturēšanas darbos, gan jaunas un aizraujošas iespējas fiziķiem un astronomiem, kas vēlēsies saistīt savu karjeru ar šīm laiktelpas deformācijām. Tie būs jauni izaicinājumi tehnoloģijām un rūpniecībai, tai skaitā informācijas tehnoloģijām, lai apstrādātu, pārraidītu, uzglabātu datu apjomus, kas tiks iegūti šajos eksperimentos.
Komentāri
cydonia tieši 12.02.2016 domāja šādi:
beidzot varēs paskatīties uz Lielo Atraktoru.