- Sākums -
- Visums -
- Galaktikas
Vistālākā galaktika
Publicēts: 13.04.2008
Vistālākais, vistuvākais, visspožākais, viskarstākais, visaukstākais, vissmagākais. Acīmredzot cilvēkiem patīk galējības, jo pavisam nesen StarSpace.lv redakciju sasniedza jautājums - kurš ir vistālākais zināmais objekts visumā?
Cilvēka spēja ielūkoties visuma dzīlēs palielinās proporcionāli tehnoloģiskajām iespējām. Ir milzīga atšķirība, cik tālu mēs redzam ar neapbruņotu aci un cik tālu, piemēram, ar Habla teleskopu. Laika gaitā zinātnieki ir ieguvuši ne tikai jaudīgākus teleskopus, bet arī iemācījušies izmantot spēcīgus dabīgos "palielināmos stiklus".
Starptautiska zinātnieku komanda, izmantojot šādas "gravitācijas lēcas", 2007. gada jūlijā paziņoja, ka ir atklājuši vistālākās galaktikas, no kurām gaisma līdz Zemei ir nākusi 13 miljardus gadu. Visums tobrīd esot bijis tikai 500 miljons gadus vecs.
Komandas vadītājs Ričards Ellis prezentēja sešu jaunatklāto galaktiku attēlus konferencē 2007. gada 11. jūlijā, kas bija veltīta Karaliskās astronomiskās biedrības 65. gadskārtai.
Kad gaisma no tālākiem objektiem iet cauri masīvām, bet tuvākām visuma struktūrām, tā izliecas un veidojas tā saucamais gravitācijas lēcas efekts. Šī starptautiskā zinātnieku grupa, izmantoja vienu no jaudīgākajiem teleskopiem - Keck II, kas atrodas Mauna Kea kalnā Havaju salās. Teleskopa spoguļa diametrs ir 10 metri. Kā gravitācijas palielināmos stiklus viņi izmantoja masīvas galaktiku kopas.
Ellis paskaidroja, ka "gravitācijas palielinājuma efekta rezultātā tuvākie objekti palielina tālākos. Skatoties caur rūpīgi izmeklētām kopām, mēs atradām sešas ļoti tālas galaktikas, kuras eksistēja laikā, kad visums bija tikai 500 miljons gadu vecs, kas ir 4% no tā patreizējā vecuma."
Tiek uzskatīts, ka laika posmā, kas sākās, kad visums sasniedza 300 000 līdz 400 000 gadu vecumu, tajā nebija nevienas mirdzošas zvaigznes. Kosmologi šo periodu sauc par "Tumšajiem laikiem". Zinātnieku mērķis ir atrast "rītausmas blāzmu", kad pēc tumšā perioda atmirdzēja pirmās zvaizgnes. Šī uzdevuma sasniegšanai tik būvēti arvien jaudīgāki teleskopi, ieskaitot Habla pēcteci - Džeimsa Veba kosmosa teleskopu (JWST).
Jaunie rezultāti ir lielisks noslēgums pēc daudzu gadu meklējumiem. Dens Starks stāstīja, ka "Izmantojot Keck II, mēs atradām sešas tikko pamanāmas galaktikas, kuru signālu aptuveni 20 reizes pastiprināja tām priekšā esošā galaktiku kopa. Tas, ka mēs savā pētījumā nelielā debesu apgabalā atradām tik daudz galaktiku, rosina domāt, ka tolaik galaktiku ir bijis visai daudz. Mēs domājam, ka šo galaktiku kopējais starojums bija pietiekams, lai jonizētu ūdeņradi un izbeigtu Tumšos laikus."
2008. gada 12 februārī tika publicēti ar Habla un Spitzera teleskopiem iegūtie attēli, kas apstiprināja galaktiku esamību aptuveni 13 miljardu gaismas gadu attālumā. Fotogrāfijās redzamo galaktiku nosauca par A1689-zD1. Attēli tika iegūti, izmantojot tuvumā esošu, masīvu galaktiku kopu Abell 1689, kas atrodas 2,2 miljardus gaismas gadu attālumā. Abel 1689 ir vispopulārākā un visbiežāk izmantotā galaktiku kopa gravitācijas palielinājuma efekta iegūšanai. Tiek plānots, ka JWST pēc starta 2013. gadā turpinās pētīt A1689-zD1.
NASA
grifs99 tieši 3.08.2008 domāja šādi:
Tas ir apmeram 122 989 496 143 540 000 000 000 km
Kamelija tieši 3.08.2008 domāja šādi:
3 074 737 403 588 500 000 reizes apbraukt apkārt Zemei...
Johan tieši 3.12.2008 domāja šādi:
Nez vai kaads ir spējīgs tik daudz apbraukt apkārt zemei? :D
sandretooo tieši 14.02.2009 domāja šādi:
top at nevar iedomaaties? kur nu veel apbraukt... :D
kkk tieši 16.02.2009 domāja šādi:
122 989 496 143 540 000 000 000 nemaz nesanāk nereāli garš cipars :)
dzimmijs13 tieši 17.02.2009 domāja šādi:
-kurš ir vistālākais zināmais objekts visumā? - Bet - mēs taču nevaram apgalvot ka šīs jauniņās galaktikas ir vistālākais punkts, bet ka bija "vistālākais" punkts. Un tobrīd kad bija, šīs galaktikas iespējams nemaz nebija tik "tālu" no punkta, kur atradās mūsu pašreizējo ķermeni veidojošie pamatelementi.
Un mums nav ne jausmas, kāds pašlaik izskatās visums vietā kur bija šīs galaktikas. Jautājums - kas ir reāls - šīs galaktikas, kuras mēs varam redzēt, bet kuras sen vairs neeksistē "patreiz", vai tagadējā laiktelpā eksistējošas galaktikas, bet kuras mēs nekad neredzēsim? Vai šeit mentāli jānodala absolūtā realitāte no mūsu realitātes?
drago tieši 17.02.2009 domāja šādi:
http://en.wikipedia.org/wiki/3C_273
itkaa sanaak 2 miljardi gaismas gadu.
apbriinojams shim objrektam ir tas, ka to var ieraudziit ar viduveeju amatieru teleskopu, hubbls un superpupertehnologijas nav nepiecieshamas :D
http://en.wikipedia.org/wiki/Quasar
sheit savukaart, ja sapraats mani veel pavisam nav pametis, rakstiits ka taalaakie kvazaari atklaati apm 28 miljardu gaismas gadu attaalumaa.
kaa tad 13 miljardus taala galaktika peeksnji var kljuut "vistaalaakais objekts" ? :-O
Redaktors tieši 17.02.2009 domāja šādi:
Palasi par dažādiem kosmisko attēlumu mērīšanas veidiem un sastapsi tur arī attālumus, kas mērāmi 100 miljardos gaismas gadu.
Nelielam ieskatam - http://www.atlasoftheuniverse.com/redshift.html
Tā kā, kosmoloģija ir īstā zinātne, ja gribi pilnībā "nojūgties".
cydonia tieši 17.02.2009 domāja šādi:
>drago
nezinu, kas domāts konkrētajā gadījumā. pirmais kas ienāca prātā, ka varbūt rēķināts "patiesais" attālums. t.b. mēs redzam, kur tas objekts atradās pirms n gadiem, bet "tagad" taču viņš atrodas ievērojami tālāk. laikā, kas pagājis kopš tas objekts atradās tur kur mēs to redzam tagad, visums starp mums un to objektu ir pamatīgi izpleties.
bet varbūt domāts kas cits... :-/
cydonia tieši 17.02.2009 domāja šādi:
redaktoram taisnība. ļoti atkarīgs no tā kā mēra :)
šķiet izplatītākā metode ir ņemt sarkano nobīdi pret hubble konstanti un uzlikt uz gaismas ātruma skalas. (ko es pateicu? :-/ )
Lāsēns tieši 17.02.2009 domāja šādi:
Tie ir spoku kvazari,kas sen vairs nav(no iepriekšejiem cikliem) VRT prognozē ka to gaisma iesaldēta uz redzamības horizonta...ja kaut ko nezinat dārgie nezinīši,tad droši jautājat Lāsēnam...hi hi hi
Kkk tieši 18.02.2009 domāja šādi:
Tad jau visam redzamìbas horizontam jàbùt ljoti spozham, ja tur iesaldèjas iepriekshèjo, bezgalìgo ciklu gaisma.
dzimmijs13 tieši 19.02.2009 domāja šādi:
Lāsēn, cik ilgi dzīvo gaisma? "Gaisma ir elektromagnētiskais šķērsvilnis, kurā elektriskā un magnētiskā lauka intensitātes vektoru virzieni un gaismas izplatīšanās virziens ir savstarpēji perpendikulāri. Atomi un molekulas gaismu izstaro porcijām (kvantiem), pie tam, katrs izstarošanas akts ilgst ļoti īsu laika sprīdi, apmēram, 10-8 sekundes. Šinī laikas brīdī tiek izstarots vilnis, kura garums ir apmēram 3 metri. Gaismas staru (precīzāk - gaismas staru kūli), kas izplatās noteiktā virzienā, veido liels skaits šinī virzienā skrejošu atsevišķu viļņu porciju, kuras virzas cita aiz citas."
Un kas paliek pāri no 'šķērsviļņa', kad gaisma nomirst?
Lāsēns tieši 19.02.2009 domāja šādi:
Nu principā ir tā ka redzamības horizonts atbilst notikumu horizontam uz m.c. robežas,palasiet vikipedia ko jūs redzētu skatoties uz m.c.Respektīvi mēs redzētu ka gaisma ir izsmērēta pa bezgalīgu laika periodu.Kāds gudrinieks to nosaucis par gaismas sastingšanu,man labāk patīk vārds - iesaldēta gaisma :)
Lāsēns tieši 19.02.2009 domāja šādi:
Un tagad jautājums tāds:kāds princips nodrošina to ka piemēram LHC diviem protoniem kuri virzās viens otram preti ar gandrīz ar c,savstarpējais ātrums ir krietni zem c.Tas pats princips mums ļauj ieraudzīt sasaldētu gaismu...