Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Viesis no citas galaktikas (4406/3)


Publicēts: 27.01.2008

Pēdējā laikā daudz runājam par dažādiem krītošiem objektiem - mākslīgiem un dabīgiem, lielākiem un mazākiem, tuvākiem un tālākiem. Pavisam nesen zinātnieki atklājuši ļoti tālu ceļu nolidojušus objektus. Iespējams, ka pat no citas galaktikas.

Tradicionālais uzskats ir, ka meteori nāk no mūsu pašu Saules sistēmas tālākiem un tuvākiem nostūriem. Lielākā daļa šo meteoru, kas sasniedz Zemes atmosfēru, ir komētu vai asteroīdu fragmenti. Krievu zinātnieki sašķobīja šo pieņēmumu, novērojot, kā viņi uzskata, starpgalaktiskas izcelsmes meteoru.

2006. gada 28. jūlijā Krievijas zinātņu akadēmijas zinātnieks Viktors Afanasjevs vēroja debesis ar 6m teleskopu, kas bija aprīkots ar spektrometru. Vakara gaitā viņš reģistrēja arī kādu blāva meteora spektru, kas sadega Zemes atmosfērā. Vēlāk analizējot iegūtos datus, Afanasjevs atrada vairākas anomālijas. Pirmkārt tas bija ātrums, ar kādu meteors ceļoja - 300 km/s - tas ir visai netipisks ātrums. Aptuveni tikai 1% meteoru ceļo ar ātrumu, kas ir lielāks par 100 km/s, kā arī līdz šim nav novēroti meteori, kas lido ar ātrumu daži simti kilometri sekundē. No kurienes tad šis meteors nāk?

Pamatojoties uz to, ka Zeme ap galaktikas centru kustas vidēji ar ātrumu 220 km/s, tad meteora izcelsmi nevar tik viegli sasaistīt ar Piena ceļa galaktiku. Izskatās, ka tas ir nācis no virziena, kurā kustās Zeme un Piena ceļš - no lokālo galaktiku kopas centra. Attiecīgi šis meteors visticamāk nāk no starpgalaktiskās telpas un Zeme tam ir trāpījusies ceļā. Kā izteicās Afanasjevs - "Zeme trāpīja meteoram".

Meteora spektrā tika konstatēta dzelzs, magnija, skābekļa, joda un slāpekļa klātbūtne. Šie materiāli, jo sevišķi metāli, rodas procesos, kas norisinās zvaigznēs. Papildus analizējot datus, atklājās, ka meteora sastāvdaļām piemīt īpašības, kas raksturīgas šiem elementiem pēc to atrašanās milzīgās temperatūrās - 15 000 līdz 20 000 K. Visticamāk šī meteora izcelsme ir saistīta ar zvaigzni vai tās tuvāko apkārtni.

Vēl kāda atšķirība ir izmērs. Tika izskaitļots, ka konkrētā meteora izmērs bija dažas desmitdaļas no milimetra, kas ir vismaz divas reizes lielāks nekā Piena ceļa galaktikā sastopamie starpzvaigžņu putekļi.

Zinātnieki turpināja pētījumus un 2006. gada oktobrī un novembrī novēroja pavisam 246 meteorus, no kuriem 12 piemita ātrums un virziens, kas liecina par to ārpusgalaktisko izcelsmi.

Afanasjevs cer turpināt pētījumus, lai rastu atbildes uz daudzajiem jautājumiem. Kāpēc starpgalaktiskajā telpā ir sastopamas metāliem bagātas daļiņas? Kāpēc ārpusgalaktiskās daļiņas ir lielākas nekā mūsu galaktikas starpzvaigžņu putekļi un parasto meteoru daļiņas? Vai starpgalaktiskie putekļi ir izkliedēti vienmērīgi, vai tie ir apkopoti mākoņos? Vai tos var novērot ar teleskopu?

Mēs esam ieskatījušies visumā, kas atrodas aiz Piena ceļa robežām. Tagad mēs zinām, ka esam ne tikai redzējuši, bet arī saskārušies ar daļiņām no citām galaktikām.

Arxiv

Komentāri

  1. zinaatnieks tieši 9.02.2008 domāja šādi:

    Tika izskaitļots, ka konkrētā meteora izmērs bija dažas desmitdaļas no milimetra...

    muljkiibas. taadaa attaalumaa nav iespeejams redzeet tik mazu objektu

  2. Redaktors tieši 11.02.2008 domāja šādi:

    Jā, taisnība, vizuāli ieraudzīt to nevar. To šī atklājuma autori arī neizdarīja. Meteors tika konstatēts spektrāli.

  3. gacha tieši 27.01.2017 domāja šādi:

    Es arī domāju, ka nav iespējams ieraudzīt.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE