- Sākums -
- Visums -
- Galaktikas
Saplūšana Visuma rītausmā
Publicēts: 24.11.2013
Apvienojot Atakamas Lielā milimetru/submilimetru masīva (ALMA) un Habla teleskopa iegūto informāciju, zinātniekiem ir izdevies atklāt ļoti tālu, primitīvu galaktiku trijotni, kas atrodas milzīgā pirmatnējās gāzes mākonī, kas atrodas gandrīz 13 miljardus gaismas gadu attālumā no Zemes.
"Šī trijotne, kas redzama brīdī, kad Visums bija tikai 800 miljonus gadus vecs, sniedz mums vērtīgu ieskatu galaktiku veidošanās agrīnajā posmā, kas pazīstams kā "Visuma rītausma", kad Visumu pirmo reizi apspīdēja zvaigžņu gaisma," pastāstīja astronomijas profesors Ričards Elis no Kalifornijas Tehnoloģiju institūta. "Vēl jo interesantāk ir tas, ka šīm galaktikām bija lemts apvienoties vienā masīvā galaktikā, no kuras laika gaitā varēja attīstīties Piena Ceļam līdzīga galaktika."
Pirmo reizi šo milzīgo burbuli, kas veidots no karstas, jonizētas gāzes, zinātnieki pamanīja 2009. gadā. To nodēvēja par Himiko, par godu leģendārai senās Japānas karalienei. Veidojums ir aptuveni 10 reizes lielāks par tipiskām tajā laikā sastopamajām galaktikām un izmēros ir pielīdzināms Piena Ceļam. Turpmākie novērojumi, kas tika veikti ar Spitzer teleskopu, vedināja domāt, ka tā ir viena galaktika, kas attiecīgajam periodam būtu netipiski masīva.
"Jaunākie novērojumi atklāja, ka Himiko aptver trīs spožus starojuma avotus, kuros notiekošā intensīvā zvaigžņu veidošanās ir uzkarsējusi un jonizējusi milzīgo gāzu mākoni," paskaidroja asociētais profesors Masami Ouči no Tokijas universitātes, kurš vadīja starptautisko pētnieku grupu.
Vietās, kur notiek tik intensīva jaunu zvaigžņu veidošanās, lielākā koncentrācijā vajadzētu būt konstatējamiem tādiem smagajiem elementiem kā ogleklis, silīcijs un skābeklis. Šie elementi rodas masīvu, īsu mūžu dzīvojošu zvaigžņu dzīlēs, kādas mājoja arī šajās trijās galaktikās. Salīdzinoši īsā mūža nogalē tās uzsprāgst kā pārnovas, izkaisot starpgalaktiskajā vidē smago elementu putekļus.
"Kad šos putekļus uzsilda masīvās, jaundzimušās zvaigznes, tie izstaro radioviļņus," piebilda Kotoro Kohno no Tokijas universitātes. "Himiko šis starojums netika reģistrēts."
"Dīvaini, bet ALMA novērojumi liecināja par oglekļa signāla pilnīgu iztrūkumu. Šis elements ļoti ātri izveidojas jaunās zvaigznēs. Ņemot vērā ALMA jutīgumu, tas ir vērā ņemams fakts," teica Ouči. "Tas ir neizprotami, kā šī augstā aktivitāte ir savietojama ar Himiko primitīvo ķīmisko uzbūvi."
Astronomi spriež, ka liela daļa Himiko sastāv no primitīvās gāzes, kas ir vieglo elementu - hēlija un ūdeņraža maisījums. Ja šis pieņēmums izradīsies pareizs, tas būtu ievērojams atklājums, kas liecinātu par pirmatnēju galaktiku tās veidošanās pirmsākumos.
"Parasti astronomi ir sajūsmā, ja tiek uztverts signāls no pētāmā objekta, bet šajā gadījumā smago elementu signālu neesamība ir visaizraujošākais rezultāts," noslēdza Elis.
National Radio Astronomy Observatory
Komentāri
