- Sākums -
- Visums -
- Galaktikas
Resnāka un ātrāka
Publicēts: 9.01.2009
Piesprādzējieties labāk, jo mēs esam resnāki, ātrāki un sadursmes iespējas ir kļuvušas daudz lielākas. Nē, tas nav tāpēc, ka gada nogalē esat pārāk daudz ēduši, vai tāpēc, ka ceļu dienesti nepietiekami ātri nokaisa slidenās ietves un brauktuves. Jaunākie Piena Ceļa galaktikas pētījumi liecina, ka mūsu galaktika rotē daudz ātrāk un ir daudz smagāka nekā tika uzskatīts agrāk.
Kā ziņo Marks Rīds no Harvardas - Smitsona astrofizikas centra, Piena Ceļa galaktikas ātrums ir par aptuveni 160 000 kilometriem stundā ātrāks nekā agrākajos pētījumos tika noteikts. Lielāks ātrums nozīmē lielāku masu, šajā gadījumā mūsu galaktikas masa ir lielāka par aptuveni 50%. Tādejādi Piena Ceļš apmēru ziņā ir līdzvērtīgs Andromēdas galaktikai. "Mēs vairs neesam Andromēdas galaktikas mazā māsa," piebilda Rīds.
Lielāka masa nozīmē, ka Piena Ceļa galaktikas pievilkšanas spēks un sadursmes iespējas ar kaimiņos esošajām galaktikām ir daudz lielākas.
Saules sistēma atrodas aptuveni 28 000 gaismas gadu attālumā no galaktikas centra. Agrākajos pētījumos tika konstatēts, ka mēs pārvietojamies ar aptuveni 800 000 km/h lielu ātrumu. Pēc ieviestajām korekcijām, Saules sistēmas griešanās ātrums ap galaktikas centru ir aptuveni 950 000 km/h.
Pētījumos tika izmantots VLBA radioteleskopu masīvs, kas nodrošina ārkārtīgi detalizētus attēlus. Tas ir 10 radioteleskopu antenu masīvs, kas stiepjas no Havaju salām līdz Jaunanglijai. Zinātnieki pētīja 19 zvaigžņu veidošanās reģionus Piena Ceļa galaktikā. Šajos reģionos esošā gāze pastiprina dabīgo radio starojumu. Tie ir kosmiskie māzeri, kas kalpo kā ļoti spilgti radio marķieri debesīs. Zinātnieki novēroja šos māzerus aptuveni divreiz gadā, kad Zeme atrodas vienā un otrā pusē Saulei, savā orbītā ap sistēmas centrālo zvaigzni. Tiek reģistrētas nelielas māzeru novietojuma izmaiņas attiecībā pret tālākiem fona objektiem.
"Jaunākie Piena Ceļa pētījumi nodrošina mūs ar ļoti precīziem tiešajiem kustības un attāluma mērījumiem," piebilda Karls Mentens no Maksa Planka radioastronomijas institūta Vācijā. "Mēs izmantojam tradicionālo trigonometriskās paralakses metodi, kas nav atkarīga no citām īpašībām, tādām kā spožums." Šāda metode attālumu noteikšanai tiek izmantota arī uz Zemes. Pirmo reizi astronomijā tā tika izmantota jau 1837. gadā (61 Cygni, Friedrich Bessel). Zemei tuvākās zvaigznes Proxima Centauri paralakse ir 0,772-arcsec.
Astronomi atklāja, ka viņu mērījumu rezultāti būtiski atšķiras no agrāko, netiešo mērījumu datiem. Māzeru reģioni ir kā mēroga stabiņi galaktikas kartes veidošanā. "Šie tiešie mērījumi liek mums pārvērtēt zināšanas par galaktikas uzbūvi un dinamiku," teica Mentens. "Tā kā mēs atrodamies Piena Ceļa galaktikas iekšienē, mums ir grūti spriest par tās uzbūvi. Mēs viegli varam aplūkot citas galaktikas kopainu, bet nevaram to izdarīt ar savu galaktiku. Nākas paļauties uz mērījumiem."
Interpretējot VLBA datus, tika izveidota 3 dimensiju dinamikas karte vairākiem zvaigžņu veidošanās reģioniem. "Liela daļa šo reģionu nepārvietojas pa cirkulāru orbītu. Tie pārvietojas lēnām pa elipsveida orbītām," pastāstīja Rīds.
Rīds kopā ar kolēģiem ir atradis vēl dažus pārsteigumus. Izmērot attālumus līdz dažādiem reģioniem viena spirāles zara ietvaros, ir iespējams noteikt spirāles zara leņķi. "Mērījumi norāda, ka mūsu galaktikā iespējams ir četri nevis divi zari, kuros norit zvaigžņu veidošanās," stāstīja Rīds. Jaunākie Spitzera teleskopa dati liecina, ka vecākās zvaigznes pārsvarā atrodas divos zaros. Pagaidām nav zināms, kādēļ vecākās zvaigznes nav vienmērīgi izkaisītas pa visiem zariem.
CfA
