Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

M 106 - Sbp spirālveida galaktika (3508/0)


Publicēts: 29.03.2008

M106 ir pirmais kosmosa dzīļu objekts, ko apskatīsim aprīļa mēnesī. Kāpēc tieši M106? Pirmkārt - tā ir pavasarī viena no vislabāk saskatāmajām spirālveida galaktikām. Otrkārt - šī galaktika ir ļoti interesanta. Un nu par visu pēc kārtas.

M106 jeb NGC4258 ir Sbp tipa galaktika, kas atrodas Medību suņu zvaigznājā. Tās vizuālais spožums atbilst 8,4 lieluma zvaigznei. Cilvēks ar neapbruņotu aci labos novērošanas apstākļos var saskatīt aptuveni 6,5 lieluma zvaigzni. M106 nav saskatāms ar neapbruņotu aci, bet ir novērojams jau ar binokli un nelieliem teleskopiem. Ieteicams sākt ar 7x50 palielinājuma binokli.

M106 atrodas 23,5 miljons gaismas gadu attālumā un turpina attālināties no Piena ceļa galaktikas ar ātrumu 537 km/s. Lai arī M106 ir klasificēta kā normālā spirālveida galaktika Sbp, patiesībā tā ir kaut kas vidējs starp Sb (normāla galaktika) un Sc (šķērsotā galaktika). Galaktikas škērsizmērs ir aptuveni 30 gaismas gadi. M106 atrodas ūdens tvaiku māzers.

M106 atklāja Pjērs Mešēns 1781. gadā. 1788. gadā Viljams Heršels apraksta to kā ļoti spožu galaktiku ar izteiktu kodolu. Heršels atzīmē, ka galaktikas kodols nav apaļš.

M 106 ir nedaudz sagriezta un pavērsta pret Zemi, tādēļ putekļu joslas ir labi saskatāmas. Abi spirāles zari noslēdzas ar spožām jaunu, karstu zvaigžņu kopām. Tā kā tajās pārsvarā ir lielas, karstas zvaigznes, kuru mūžs nav garāks par dažiem miljoniem gadu, zvaigžņu kopas ir nesen izveidojušās.

1960to gadu sākumā tika konstatēts, ka M106 bez optiskajā spektrā saskatāmajiem spirālveida zariem galaktikai ir papildus "spirāles", kas novērojamas radio viļņos un rentgenstaros. Normālās spirālveida galaktikas parasti nav spēcīgs rentgenstaru avots, bet M106 radio un rentgenstaru emisija ir ļoti spēcīga.  M106 tika klasificēta kā Zeiferta II tipa galaktika. Sākotnēji tika uzskatīts, ka šīs daļiņas ir milzu melnā cauruma izsviestas. Vēlākajos pētījumos atklājās, ka no galaktikas kodola sākas vēl viens zaru pāris. Melnā cauruma teorija neizskaidroja kāpēc M106 galaktikai ir divi zaru pāri. 2007. gadā tika publicēti pētījumu rezultāti, kas atrisināja vairāk kā 45 gadu ilgušo M106 noslēpumu. Melnā cauruma izraisītais starojums uzkarsē gāzi, ar kuru tas sastopas, veidojot tādu kā kokonu. Tā kā izsviedes strūkla atrodas tuvu galaktikas diskam, šis kokons savukārt uzkarsē galaktikā esošo gāzi un rada triecienviļņus. Uzkarsētā gāze spīd rentgenstaru spektrā un citos viļņu garumos. Uzkarsētais gāzes kokons pamazām izspiež šos papildus zarus ārā no galaktikas diska.

1995. gadā, pētot M106 ar VLBA teleskopu, tika atklāts, ka galaktikas centrā atrodas milzīgs melnais caurums. Tā masa ir līdzvērtīga aptuveni 39 miljoniem Saules masas. Melnā cauruma diametrs varētu būt koncentrēts tilpumā, kura rādiuss nav lielāks par 1/24 līdz 1/12 daļu no viena gaismas gada. Tas bija blīvākais, jebkad atklātais matērijas sakopojums. Paralēli zinātnieki aizsāka projektu, kura mērķis bija noteikt precīzu attālumu līdz M106 galaktikai. VLBA noteica ap melno caurumu rotējošās gāzes ātrumu. Šī gāze veido savērptu disku, kura diametrs ir gandrīz divi gaismas gadi. Šajā diskā sastopams ūdens tvaiks, kas darbojas kā mikroviļņu starojuma pastiprinātājs. Šis reģions, kas pastiprina radio viļņus, tiek saukts par māzeri. Gāze rotē ar ātrumu aptuveni 2 miljoni km/h. Izmērot māzera ātrumu un tā pārvietošanos, attālums līdz galaktikai tika noteikts, izmantojot vecās labās trigonometrijas funkcijas. M106 bija pirmā galaktika, kuras attālums tika noteikts ar 4% precizitāti.

1981. gada augustā M106 galaktikā tika novērota supernova 1981K, kas sasniedza 16. spožuma kategoriju.

Iespējams, ka NGC4217 galaktika ir M106 pavadonis.

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE