ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Kvazāriem patīk našķēties


Publicēts: 22.06.2012

Vai esi kādu dienu pavadījis našķējoties? Kādu cepumiņu, kādu šokolādes gabaliņu, kādu ābolīti. Pa bišķītim, pa bišķītim un diena pagājusi tā arī neko nopietnu neapēdot. Lai gan šāda pieeja nav no veselīgajām, izrādās, ka agrīnajā Visumā esošie melnie caurumi piekopuši tieši tādu dzīvesveidu, ar nelielām uzkodām uzturot un audzējot kvazārus.

Kvazāri ir ļoti spožas gaismas avoti, kurus uztur melnie caurumi. To virzienā krītošā matērija tiek sakarsēta līdz miljoniem grādu lielam karstumam. Spožākie no kvazāriem atrodas galaktikās, kuras saplūst ar citām galaktikām, jo sadursmes laikā ļoti daudz gāzes un putekļu nonāk mūždien izsalkušo melno caurumu ietekmes zonā.

Salīdzinoši nesen astronomi atklāja daudz blāvākus kvazārus, kas mājo parastās spirālveida galaktikās. Šos kvazārus baro melnie caurumi, kuri našķējas ar gāzu mākoņiem vai nejauši ieklīdušām pundurgalaktikām.

Aplūkojot Habla un Spitzera teleskopu attēlos redzamo 30 kvazāru galaktikas, zinātnieki atklāja, ka 26 galaktiku gadījumā nav novērojamas nekādas pazīmes, kas liecinātu par galaktiku sadursmi vai pat mijiedarbību. Vienas galaktikas gadījumā ir novērota mijiedarbība, kas izpaužas kā deformēta galaktikas forma. Visas aplūkotās galaktikas novērotas laika posmā pirms 8 līdz 12 miljardiem gadu, kad notika ļoti aktīva melno caurumu augšana.

Pētījums, kuru vadīja Kevins Šavinskis no Jēlas universitātes, liek domāt, ka masīvo melno caurumu augšanu agrīnajā Visumā uzturēja nelieli ilgtermiņa notikumi nevis dramatiskas, īslaicīgas sadursmes.

"Kvazāri, kuri radušies galaktiku sadursmēs, ir ļoti spoži," teica Šavinskis. "Šajā pētījumā aplūkotie objekti ir kvazāru vidusslānis. Tie nav tik spoži. Spožie kvazāri saņem visu uzmanību, jo tie ir ļoti spoži un galaktikas, kurās tie mājo, ir ļoti haotiskas. Tipiskie kvazāri ir vietas, kur izauga lielākā daļa no melno caurumu populācijas. Tie ir normāli un tiem nevajag dramatiskas sadursmes, lai spīdētu."

Šavinska komanda izmantoja CANDEL pētījuma ietvaros iegūtos datus, izvēloties 30 putekļiem bagātas galaktikas, kuras izskatījās ļoti spožas Spitzera teleskopa infrasarkano staru diapazonā fotografētajos attēlos. Izteiktais spožums ir zīme, ka galaktikās esošie melnie caurumi aktīvi patērē matēriju. Tā kā putekļi bloķē redzamo gaismu, tiek izmantoti infrasarkanie stari. Pētījumā analizēto galaktiku masa ir līdzvērtīga Piena Ceļa galaktikas masai.

Atlasītās galaktikas tika pētītas, izmantojot Habla teleskopa plaša lauka kameru WFC3, kuras augstā izšķirtspēja ļāva detalizēti analizēt galaktiku formu. Tā būtu ievērojami deformēta, ja notiktu mijiedarbība ar citu galaktiku. Lielākā daļa galaktiku izskatījās pilnīgi normālas.

Lai arī kāds process uzturēja kvazārus, to nav iespējams reģistrēt ar Habla teleskopu.

"Es domāju, ka tas ir vairāku procesu kopums, piemēram, gāzu sajaukšanās, pārnovu sprādzieni, mazāku objektu aprīšana un tamlīdzīgi," piebilda Šavinskis.

Melnajam caurumam nevajag daudz gāzes, lai tas apmierinātu apetīti un aizdedzinātu kvazāru.

"Piena Ceļa melnā cauruma tuvākajā apkārtē ir vairāk nekā pietiekami daudz gāzes, lai aizdedzinātu kvazāru," paskaidroja Šavinskis. "Tas vienkārši nenotiek. Bet tas varētu notikt, ja kāds no tiem mazajiem gāzes mākoņiem ieskrietu melnajā caurumā. Pašā galaktikā notiekošā gāzu pārvietošanās varētu to paveikt. Pirms desmit miljardiem gadu šāda gāzu kustība notika biežāk un gāzes bija vairāk. Arī mazo galaktiku bija vairāk un lielākās tās aktīvi aprija."

Šavinska pētījuma galaktikas būs vienas no primārajiem Džeimsa Veba teleskopa mērķiem.

"Lai noskaidrotu, kādi procesi darbināja kvazārus šajās galaktikās, mums vajag Veba teleskopu," noslēdza Šavinskis.

Hubble Site

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!