- Sākums -
- Visums -
- Galaktikas
Kā zvaigznes atbrīvojas no potenciālajām konkurentēm
Publicēts: 24.07.2013
Jaunākie ALMA observatorijas novērojumu rezultāti ir ļāvuši astronomiem noskaidrot vēl vienu interesantu galaktiku evolūcijas aspektu, kā aktīvas zvaigžņu veidošanās rezultātā no galaktikas var tikt izmestas gāzu rezerves, kuras nepieciešamas nākamo paaudžu zvaigžņu dzimšanai. ALMA datos redzams, kā milzīgs apjoms molekulārās gāzes aizplūst no Tēlnieka galaktikas. Šie rezultāti palīdz saprast, kādēļ Visumā ir maz ļoti masīvu galaktiku.
Galaktikas, tādas kā Piena Ceļš, kurās ir miljardiem zvaigžņu, ir vienas no Visuma pamatvienībām. Mūsdienu astronomu mērķis ir izprast, kā veidojas un attīstās šīs Visuma salas, un viens no pamatjautājumiem, uz kuru tiek meklētas atbildes, ir, kas nosaka zvaigžņu daudzumu, kāds varēs izveidoties galaktikā.
Tēlnieka galaktika, kas pazīstama arī kā NGC 253 ir spirālveida galaktika, kas atrodama dienvidu puslodes Tēlnieka zvaigznājā. Galaktiku no Saules sistēmas šķir tikai aptuveni 11,5 miljoni gaismas gadu. Tā ir viena no tuvākajām galaktikām, kurās notiek ļoti aktīva jaunu zvaigžņu veidošanās.
Izmantojot ALMA (Atakamas Lielais milimetru/submilimetru masīvs), zinātnieki konstatēja, ka no galaktikas diska centrālajiem reģioniem halo virzienā plūst milzīgs apjoms aukstas, blīvas gāzes.
"ALMA izcilā izšķirtspēja un jutīgums mums pirmo reizi ļāva ieraudzīt masīvos aukstās gāzes resursus, kurus no galaktikas izmet jauno zvaigžņu veidošanās procesi," teica Alberto Bolatto no Merilendas Universitātes (ASV). "Gāzes apjoms, kādu mēs reģistrējām, ir labs pierādījums pieņēmumam, ka atsevišķas galaktikas izmet vairāk gāzes nekā tās ievelk sevī. Mēs redzam mūsdienu piemēru procesam, kas bija visai bieži sastopams agrīnajā Visumā."
Šie rezultāti varētu palīdzēt izskaidrot, kādēļ astronomi, pētot Visumu, sastop ļoti maz masīvu galaktiku. Datormodeļos redzams, ka vecākajās galaktikās vajadzētu būt daudz vairāk zvaigznēm un galaktikām vajadzētu būt masīvākām nekā tiek novērots. Šķiet, ka galaktikas vēji jeb gāzes plūsma prom no galaktikas var būt tik spēcīga, ka galaktikas gāzu rezerves, kas nepieciešamas nākamo zvaigžņu paaudžu veidošanai, izsīkst.
Agrākajos Tēlnieka galaktikas novērojumos tika reģistrēta karstāka, bet ne tik blīva gāzes plūsma, kas gan nebija tik apjomīga, lai ietekmētu zvaigžņu veidošanos un visas galaktikas turpmāko likteni. Jaunākajos ALMA datos redzams, ka kopā ar šo karsto gāzi no galaktikas aizplūst daudz blīvāka un aukstāka gāze lielākos apjomos.
"Datos mēs redzam loku, kas gandrīz perfekti atbilst agrāk novērotās karstās, jonizētās gāzes plūsmas malai," paskaidroja Fabiāns Valters no Maksa Planka vārdā nosauktā Astronomijas institūta Heidelbergā (Vācija). "Mēs tagad redzam soli pa solim kā aktīvas zvaigžņu dzimšanas rezultātā ir veidojušās gāzu plūsmas."
Zinātnieki noteica, ka katru gadu no galaktikas tika izmesta gāze, kuras masa aptuveni desmit reizes pārsniedz Saules masu. Gāzes pārvietošanās ātrums svārstās no 150 000 līdz 1 000 000 km/h. Lai arī tas šķiet ļoti ātri, iespējams, ka gāze neatraujas no galaktikas pilnībā, bet nonāk halo, kur tā var atrasties miljoniem gadu līdz atkal "nolīst" atpakaļ.
Kopējais izmestās gāzes apjoms pārsniedz to, kas tiek izmantots jaunu zvaigžņu radīšanai. Šādā ātrumā zaudējot izejmateriālus, galaktikā gāzes jaunu zvaigžņu ražošanai aptrūksies aptuveni 60 miljonu gadu laikā.
"Es uzskatu, ka šis ir lielisks piemērs tam, kā jauni instrumenti veido astronomijas nākotni. Mēs jau gandrīz desmit gadus pētījām NGC 253 un citas tuvākās aktīvas zvaigžņu dzimšanas galaktikas, bet pirms ALMA mēs nevarējām saskatīt tādas detaļas," teica Valters, piebilstot, ka pētījumā tika izmantotas tikai 16 no ALMA masīva antenām. "Interesanti, ko mēs ieraudzīsim šajās plūsmās ar visām 66 ALMA antenām."
ESO
Komentāri
