Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Jauns tālākās galaktikas rekords (1529/24)


Publicēts: 4.03.2016

Izmantojot Habla teleskopu, astronomi atkal ir pārspējuši attāluma rekordu, nosakot precīzu attālumu līdz ļoti tālai galaktikai. GN-z11 eksistēja jau 400 miljonus gadus pēc Lielā Sprādziena. Lai arī tā ir knapi pamanāma attēlā, ņemot vērā attālumu no Zemes līdz šai galaktikai, jāsaka, ka GN-z11 ir pārsteidzoši spoža. Iespējams, ka tā ir viena no Visuma pirmajām galaktikām.

Pirms tam astronomi attālumu līdz galaktikai GN-z11 noteica, analizējot tās krāsu Habla un Spitzer teleskopu attēlos. Tagad, pirmo reizi ir izdevies precīzi noteikt attālumu līdz tik tālai galaktikai, izmantojot spektroskopiju.

"Spektroskopijas dati atklāja, ka galaktika atrodas vēl tālāk nekā mēs sākotnēji uzskatījām, tieši uz Habla teleskopa redzamības robežas," teica Gabriēls Bremmers no Kosmiskā Teleskopa Zinātnes institūta.

Tas nozīmē, ka GN-z11 atrodas tādā attālumā, kas, kā agrāk tika uzskatīts, būs sasniedzams tikai ar jauno Džeimsa Veba teleskopu.

"Mēs esam būtiski pakāpušies atpakaļ laikā, pārsniedzot to, ko jebkad spējām iztēloties, ko varēs izdarīt ar Hablu. Mums izdevās palūkoties atpakaļ laikā, lai noteiktu attālumu līdz galaktikai brīdī, kad Visuma vecums bija tikai 3% no tagadējā," piebilda pētījuma vadītājs Paskāls Oešs no Jēlas universitātes.

Lai izmērītu tik iespaidīgu attālumu, astronomi nosaka novērojamā objekta sarkano nobīdi. Šo fenomenu rada Visuma izplešanās. Jebkurš tālāks objekts no mums attālinās un šī procesa rezultātā tā gaisma tiek izstiepta.

Pirms astronomi izmērīja attālumu līdz GN-z11, agrākā rekordiste, kurai bija noteikta sarkanā nobīde, bija EGSY8p7. Tās sarkanā nobīde bija 8,68. GN-z11 gadījumā sarkanā nobīde ir 11,1, kas atbilst 400 miljoniem gadu pēc Lielā Sprādziena.

"Agrākā rekordiste tika novērota rejonizācijas ēras vidusposmā, kad pirmatnējo galaktiku zvaigžņu gaisma uzkarsēja un izkliedēja aukstās ūdeņraža gāzes blīvo miglu," skaidroja pētījuma līdzautors Ričards Bouvens. "GN-z11 ir novērota aptuveni 150 miljonus gadu senākā pagātnē, tuvu rejonizācijas ēras sākumam."

Habla un Spitzer teleskopu iegūtie dati liecina, ka galaktika ir neliela, aptuveni 25 reizes mazāka nekā Piena Ceļš. Tās masa ir aptuveni 1% no Piena Ceļa kopējās zvaigžņu masas. Tomēr GN-z11 gada laikā izveido gandrīz 20 reizes vairāk jauno zvaigžņu nekā Piena Ceļš mūsdienās, pārveidojot zvaigznēs matēriju, kuras masa 24 reizes pārsniedz Saules masu. Tik strauja jaunu zvaigžņu veidošanās liek galaktikai spoži spīdēt un tādēļ tā bija pietiekami gaiša, lai pamanītu ar Habla teleskopu.

Atklājums jau ir radījis virkni jautājumu. Šādas spožas un lielas galaktikas eksistenci teorija neparedz.

"Tas ir pārsteidzoši, ka tik masīva galaktika ir jau pastāvējusi 200 līdz 300 miljonus gadus pēc pirmo zvaigžņu izveidošanās. Tai ir strauji jāaug, jāveido ārkārtīgi daudz zvaigznes, lai tik īsā laikā jau būtu izveidojusies galaktika, kuras masa miljardiem reižu pārsniedz Saules masu," teica Garts Ilingvorts no Kalifornijas universitātes. "Šis atklājums parāda, ka ar Džeimsa Veba teleskopu tiks atrastas daudzas šādas jaunas galaktikas."

"GN-z11 ir pārsteigums, jo mūsu agrāko darbu rezultāti liecināja, ka tik spožas galaktikas nevar pastāvēt tik agrīnos Visuma attīstības posmos," piebilda Ivo Lābe. "GN-z11 parādīja, ka mūsu zināšanas par agrīno Visumu joprojām ir ļoti ierobežotas. Pagaidām nav skaidrs, kā veidojusies GN-z11. Iespējams mēs redzam pirmās paaudzes zvaigznes, kas veidojas ap melnajiem caurumiem?"

 

Hubble Space Telescope

Komentāri

  1. nenopietni tieši 5.03.2016 domāja šādi:

    Nez kas notiksies, kad beidzot ar kādu teleskopu izdosies ieskatīties LiejāSprādzinā?(bilde nr2) Vai tīra nematerializējusies enerģija izskries caur astronoma aci, vai nē?!(nu labi, caur - teleskopa bilžu mašinu)

  2. intersents tieši 5.03.2016 domāja šādi:

    Vai viņa tagad pastāv - mūsu tagadējā reālajā laikā? Bet kur tad ir tā Lielā sprādziena vieta, tur tad jābūt arī ļoti karstam apvidum, kas izceltos uz apkārējā fona!?

  3. Nelabojams tieši 5.03.2016 domāja šādi:

    Tā īsti nebūs. Lielas Sprādziens, ja tā var teikt, aptvēra visu telpu, tādēļ kāda atsevišķa "karstā punkta" nekur nebūs. Bet no pašiem sākumiem ir cita liecība - reliktstarojums, kas piepilda visu telpu un kā ļoti augstas temperatūras (resp., īsa viļņa garuma) elektromagnētiskais starojums radās apmēram 10 sekundes pēc sākuma notikuma. Faktiski tas bija tāds stipri "paciets" gamma starojums. Visumam izplešoties, tas atdzisa un tagad atbilst, ja man atmiņa neviļ, aptuveni 2,4 K temperatūrai. Kā zināmu analoģiju no tradicionālās fizikas var pieņemt gāzes temperatūras krišanos, tai adiabatiski izplešoties.
    Reliktstarojuma mikrofluktuāciju kartēšana apliecina, ka viena tāda "karstāka" punkta nav, kaut gan zināma temperatūras sadalījuma asimetrija ir novērojama.

  4. nenopiet tieši 6.03.2016 domāja šādi:

    :( tad jau jaunajā teleskopā neko neieraudzīs,jo(13,7mljrd gadu atpakaļ)nekā taustāma nebija.(jebšu tas tik'pēc šodienas priekšstatiem)

  5. Redaktors tieši 6.03.2016 domāja šādi:

    Lielākas izredzes papildus informāciju iegūt par Lielo Sprādzienu ir ar gravtācijas viļņu observatoriju.

    Džeimsa Veba teleskops aplūkos viļņu garumus, kas spēs parādīt Visumu brīdī, kad veidojas pirmās zvaigznes, galaktikas, bet tas ir jau krietni pēc LS.

  6. m3pl tieši 8.03.2016 domāja šādi:

    Šo tomēr līdz galam nesaprotu. Pieņemot, ka Lielais Sprādziens kaut cik atgādina ierastu sprādzienu, tad epicentrā jābūt kādam nebūt tukšumam, savādāk sanāks, ka čupiņa ar elementārdaļiņām bija nolēmusi nekur nelidot. Tad vēl interesē kādā virzienā no Zemes, tiek meklētas vecākās galaktikas, respektīvi LS epicentrs? Kā tad ir ar diskusijām par Visuma izmēru? Cik saprotu, tas vēl nav noteikts, mēs varam spriest tikai par redzamo Visuma daļu. Kādēļ tas šobrīd redzamā visuma daļa tiek uzskatīta teju par visu Visumu? Tie tikai pirmie jautājumi :)

  7. Jupis tieši 8.03.2016 domāja šādi:

    m3pl
    Sprādziena centrā nav un nevar būt tukšums. Parastais sprādziens notiek, jo tā epicentrā ir stipri augstāks spiediens kā apkārtējā vidē. Spiediena starpība tiek strauji izlīdzināta, epicentram izplešoties.
    LS analoģija ar sprādzienu ir tikai tā, ka tas nozīmēja strauju Visuma izplešanos no mūsu skatu punkta, vairāk nav zināms. Tā kā atrodamies Visumā, tad atrodamies sprādziena iekšienē, epicentrā, sauc kā vēlies. Pārējās Visuma daļas no mums ir attālinājušās un turpina to darīt.
    Redzamais Visums nekādā gadījumā netiek uzskatīts par visu Visumu, pusi Visuma vai ko tamlīdzīgu. Tā kā nevaram redzēt visu Visumu, vecākās galaktikas meklējamas visos virzienos. Citiem vārdiem esam Visuma epicentrā, un visapkārt mums ir Visuma epicentrs, Visums ir viens vienīgs epicentrs. LS brīdī Visums atradās vienā punktā, bet kopš savas ekstistences sākuma tas nav nekad bijis tik mazs, lai no viena Visuma gala saredzētu otru galu. Kaut kā tā.

  8. m3pl tieši 10.03.2016 domāja šādi:

    Jupis
    Nez, man tāpat nav miera par to epicentru. Vienalga vai tas būtu parasts sprādziens vai LS, jābūt epicentram no kura viss tikai attālinās. Šķiet, ka nav būtiski vai no epicentra izlidoja matērija, enerģija vai arī izpletās visa telpa, "rāmajam" epicentram būtu jābūt. Ja izejam no tava teksta, tad epicentra epicentram.
    Ja nav būtiski, kur meklēt vecākās galaktikas, kādēļ tad vecākās tiek atrastas lielākos attālumos, bet jaunākās tuvāk? No teksta < GN-z11 gadījumā sarkanā nobīde ir 11,1, kas atbilst 400 miljoniem gadu pēc Lielā Sprādziena> izriet, ka vecumam ir tieša saistība ar attālumu.

  9. Elvijs tieši 10.03.2016 domāja šādi:

    Manai saprašanai šie gaismas gadi ir laiks no brīža, kad informācija ir nosūtīta (izstarotā gaisma sasniegusi mūs). Ja galaktika atrodas 10 miljardu gaismas gadu attālumā, tad gaisma nevar līdz mums nokļūt ātrāk par šiem 10 miljardiem gadu. Ja atrodas 1 miljona gaismas gadu attāumā, tad kas notika ar šo objektu senāk, ieraudzīt nav iespējams (ja vien tāl-tālā galaktikā kāds citplanētietis nemāk atstarot gaismu, protams).
    Tāpēc jautājums par senākajām galaktikām ir tāds savāds - par mūsu esošo intrumentu spēju piefiksēt pēc iespējas senāku iespējamo informāciju - tas jau cits stāsts.. Faktiski, ja šajā galaktikā (13,7 miljardu gaismas gadu attālumā, šodien tur varbūt vispār vairs nav nekā... vai gluži kas cits, šo informāciju mēs saņemtu pēc vēl 13,7 miljardiem gadu) kāds tāpat lūkotos sava Habla teleskopa attēlos mūsu virzienā, arī viņš iegūtu 13,7 miljardus vecu informāciju, neatkarīgi, kā šeit izskatās.
    Un saistībā ar LS vislabāk laikam to izprast ir ar balona uzpūšanu, kur balons būtu kā laiktelpa - viss izplešās visos virzienos līdzvērtīgi, mēs esam tajā iekšā kā atsevišķa gāzu molekula..

  10. cydonia tieši 11.03.2016 domāja šādi:

    m3pl
    ne gluži. tu joprojām spried no laika un telpas viedokļa. loģiski, jo cita koncepta mums nav. ņem par piemēru antīko cilvēku kurš uzskatīja ka plakanā zeme balstās uz trīs ziloņiem kuri stāv uz milzu bruņurupuča. cilvēki bija pārliecināti ka var aiziet līdz zemes malai un nokrist garām ziloņiem un bruņurupucim. tomēr izrādījās zemei malas tā īsti nemaz nav. vismaz divdimensiju virsmai ne. līdzīgi ar universu kurā dzīvojam. trīsdimensiju telpai šķiet nav robežu. tu nevari aiziet līdz visuma malai un pieklauvēt pie kristāla sfēras aiz kuras nekā nav. atpakaļ pie divām dimensijām, pamēģini salīdzināt lielo sprādzienu ar balonu kas tiek piepūsts un uz kura virsmas mēs dzīvojam. balons piepūšās, virsma izplešas, laukums palielinās, bet izplešanās (sprādziena) epicentra uz šīs divdimensiju virsmas nav.

    attālums un vecums ir tieši atkarīgs no gaismas ātruma un visuma izplešanās ātruna. arī ja stāvam viens otram pretim un sarunājamies, vienalga redzam viens otru pagātnē. šai gadījumā gan runa par nanosekundi nevis miljardiem gadu, bet tas nemaina lietas būtību.

  11. interesents tieši 16.03.2016 domāja šādi:

    nu jā, bet izplešanās notiek arī kādā virzienā, tas nozīmē, ka ir arī saraušanās virziens - atpakaļ! kaut kur visām galaktikām (varbūt vispirms tām jāsabrūk) būtu "jāsatiekas" vienkopus - jānonāk epicentrā!

  12. cydonia tieši 17.03.2016 domāja šādi:

    >interesents
    nē, izplešanās nav virziena. vismaz 3-dimensiju telpā ne.

    ne gluži bet apmēram par tēmu
    https://www.youtube.com/watch?v=_k3_B9Eq7eM
    https://www.youtube.com/watch?v=KMyb6tu4S_I

  13. m3pl tieši 22.03.2016 domāja šādi:

    cydonia
    Nav tā, ka vakar būtu sācis interesēties par Visumu. Kaut kādi priekšstati jau ir. Iespējams nepareizi :) Par 3D visuma epicentru - kāda gan atšķirība no 2D Visuma? Ievadam 3 koordinātes 2 vietā un tas pats vien būs. Ja tu domā iepīt to, ka Visums izplešas kopā ar telpu un laiku, ok, lai būtu. Nesauksim par epicentru, bet, teiksim, par ierosinājuma centru no kura sākās izplešanās. Tam taču varētu atrast koordinātes esošajā Visumā?

  14. Jupis tieši 23.03.2016 domāja šādi:

    m3pl - manuprāt uz Visumu un, it īpaši, tā pirmajiem mirkļiem mēs nevaram attiecināt savu ikdienas pieredzi, kas saka, ka visām lietām ir kaut kāds centrs - smaguma, ģeometriskais, epi, vai kāds cits. Piemēram, saka, ka aiz Visuma ir Nekas - bet es, ja godīgi, nespēju iztēloties, kas ir Nekas, kur nav pat laika un telpas. Kā var Visumam būt robeža ar Neko? Robeža ir kaut kas, kas eksistē, tātad tāda ir iespējama tikai Visuma iekšienē. Un ja nav Visuma robežas, tad tam nebūs arī centra, vismaz ne mums saprotamā veidā. Tas ir piemērs. Varbūt šim Nekam ir kaut kāda atskaites sistēma, pēc kuras var fiksēt Visuma centru, varbūt... tā var teoretizēt bezgalīgi - par lietām, ko mēs vnk nevaram zināt.

  15. cydonia tieši 23.03.2016 domāja šādi:

    >m3pl
    es ļoti labi saprotu tavu vēlmi atrast visuma centru, ne tev vienam gribētos :)
    diemžēl, viss ko mēs zinām par universu kurā dzīvojam liecina ka tāda punkta nav. vismaz pagaidām. katrs ievads astronomijā satur teikumu, ka "lielā mērogā visums ir homogēns un isotropisks". ja tev ir pierādījumi ka tas tā nav, tad dari sekojoši. dodies uz stoholmu. pieej pie stoholmas koncertzāles. kārtīgi atvēzējies. izsper ar kāju durvis un nobļaujies "kur ir mana nobela prēmija!"

  16. Aleksandrs tieši 26.03.2016 domāja šādi:

    Nu, iespējams, ka teleskops vai kā nu to varēs nosaukt, nezin kādā diapazonā strādājošs, tiks radīts, kurš varēs saskatīt 14 milj. GG attālumā. Tad, ja to Lielo Bum tas ieraudzīs, tad kaut kāda koordināte tam būs, kādā virzienā skatīties vai klausīties vai kā to varēs nosaukt. Ar mums zināmajām 4, laika asi ieskaitot, koordinātēm droši vien ka nepietiks, būs jāiepazīst vēl dažas. Jo tiešām, nekur nav teikts, ka izplešanos, pat paātrinātu, kaut kad nenomaina saraušanās, jo ko tad mēs par to melno enerģiju vispār zinām, tā ka m3pl varbūt ir taisnība šajā ziņā.

  17. Aleksandrs tieši 26.03.2016 domāja šādi:

    Atvainojos, nevis 14 miljoni, bet miljardi, protams, drukas kļūda.

  18. Nelabojams tieši 27.03.2016 domāja šādi:

    Cik reizes var atkārtot - mēs lielo Bum-Bum redzam! Un jau kopš 1965.gada. Tas ir reliktstarojums, kas mūs relatīvi izotropi ieskauj mūs no visām pusēm un skaidri norāda, ka mūsu uztverei atbilstošo telpisko priekšstatu ietvaros Centra NAV.
    Par tumšo enerģiju ir zināms tas, ka bez tās klātbūtnes mēs nevaram izskaidrot Visuma izplešanās paātrināšanos. Kam vajadzētu nozīmēt, ka izplešanās turpināsies bezgalīgi. Bet te nu tiešām neko nevar zināt.

  19. Elvijs tieši 27.03.2016 domāja šādi:

    Par Visumu uzzināsim visu, tiklīdz sastapsim citplanētiešus.. Tos pašus, kas mūs jau ir apciemojuši senatnē, liekot pamatus visām reliģijām, lai cilvēkiem būtu iemesls vairāk skatīties augšup un domāt par pasaules uzbūvi, nevis tikai meklēt nākošo ēdiena kumosu..

  20. Jupis tieši 27.03.2016 domāja šādi:

    Reliktstarojums ir radies Rekombinācijas posmā, nevis tieši no Lielā Sprādziena. Bet, ka tas ir vienmērīgs uz visām pusēm, tiešām neliecina, ka LS būtu bijis epicentrs.

  21. Nelabojams tieši 28.03.2016 domāja šādi:

    >Elvijs - nu, ja reliģijas liek domāt par pasaules uzbūvi... sorry... Tieši otrādi, tās nevis liek domāt, bet pasniedz gatavas atbildes tiem, kas domāt nevēlas/nespēj. Arī tev gribas, lai visu gatavu noliek priekšā, tāpēc tici tiem mūs apmeklējušiem "citplanētiešiem" un Mesijas otrreizējai atnākšanai.
    >Jupis - es jau iepriekš rakstīju, ka reliktstarojums ir 10 sekundes pēc TĀ - taču nosacīti to var attiecināt uz sākotni, tas ir visvecākais pieejamais liecinieks no tā brīža. Varbūt pat vecākais iespējamais?

  22. Jupis tieši 28.03.2016 domāja šādi:

    Nevis 10 sekundes bet 378000 gadus, gudriniek. Ir liecības no daudz agrākiem Visuma brīžiem - matērijas/antimatērijas attiecība, Visuma elementu sastāvs - un, cerams, ka būs vēl kāds :)

  23. Nelabojams tieši 28.03.2016 domāja šādi:

    Taisnība... par to vecumu sajaucu. Un piemirsu, ka ne jau tikai kaut kāds starojums ir liecība.

  24. Jupis tieši 28.03.2016 domāja šādi:

    Respekt, reti kur kāds komentāros atzīst, ka kaut ko teicis neprecīzi!






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE