Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Izmaiņas Piena Ceļā (2889/0)


Publicēts: 5.06.2008

Ir ļoti grūti redzēt māju no ārpuses, ja jūs atrodaties tajā iekšā. Tieši tāpat ir ar Piena Ceļa galaktiku, kurā atrodas Saules sistēma. Atšķirībā no mājas, šoreiz nav iespējams aizbraukt vismaz 50 000 gaismas gadu attālumā un palūkoties uz visu daudzmaz no malas. Tomēr zinātnieki ir atraduši veidu kā izpētīt mūsu galaktiku.

Pateicoties Spitzera teleskopam, pētnieku grupa ir ieguvusi pierādījumus, ka Piena Ceļa galaktikai ir tikai divi spirāles zari, nevis četri, kā tika uzskatīts agrāk. Spitzera teleskops "redz" infrasarkano staru spektrā.

Pirmās Piena Ceļa galaktikas kartes tapa 1950tajos gados, kad spirālveida zaru noteikšanai tika izmantoti radio teleskopi. Tobrīd uzmanība tika pievērsta gāzes mākoņiem un atklājās, ka ir četri galvenie zvaigznes veidojošie zari - Normas, Vairoga-Kentaura, Strēlnieka un Perseja zari.

Saules sistēma dzīvo pavisam nelielā atzarā - Oriona piesī, kas atrodas starp Perseja un Strēlnieka zariem.

2005. gadā astronomi debesis pētīja jau ar infrasarkano staru teleskopiem,  lai palūkotos cauri gāzes un putekļu mākoņiem. Rezultātā atklājās, ka galaktikas kodols ir vairāk izstiepts nekā tika domāts agrāk.

Jaunākajā Spitzera teleskopa projektā astronomi sakombinēja 800 000 fotogrāfiju, kurās redzamas vairāk kā 110 miljoni zvaigznes. Nē, tie nebija brīvprātīgie studenti, kas skaitīja zvaigznes, bet gan programmatūra, kas papildus noteica arī to blīvumu.

Kā jau tika gaidīts, zinātnieki atrada, ka blīvums ir pieaudzis Vairoga-Kentaura zarā, bet Strēlnieka un Normas zaros izmaiņas netika konstatētas. Perseja zars nav ieraugāms Spitzera teleskopā. Tādejādi jāsecina, ka Piena Ceļa galaktikai tomēr ir tikai divi galvenie zari, kā tas ir novērojams visām galaktikām, kurām ir izstiepts centrālais kodols.

"Tagad mēs varam salikt zarus kopā ar kodolu un pabeigt šo puzli," piebilda Roberts Bendžamins no Viskonsīnas universitātes. "Pirmo reizi mēs varam izveidot zaru karti, noteikt to pozīciju, struktūru un platumu."

Papildus tam, ka galaktikai nu ir tikai divi galvenie zari, izrādās, ka zvaigznes tajā riņķo daudz lēnām un tām ir izteiktākas elipsveida formas orbītas.

Astronomi pētījumos izmantoja VLBA masīvu, kuru veido desmit kopā sajūgti radio teleskopi, lai sekotu līdzi Piena Ceļā esošajiem māzeriem. Ar paralakses metodi tika noteikts attālums līdz māzeriem. Apvienojot zināmos parametrus un māzeru pārvietošanos, zinātnieki ieguva 3 dimensiju modeli.

Piena Ceļa galaktikas kartes zīmēšana ir patiess izaicinājums, jo, kā jau mēs noskaidrojām, mēs atrodamies šīs galaktikas iekšienē. Redzamās gaismas spektrā novērojumus apgrūtina gāzes un putekļu mākoņi.

"Patlaban Piena Ceļa galaktikas kartē vēl ir daudz plankumi, kur stāv uzraksts - šeit mīt briesmoņi. Pēc desmit gadiem šīs vietas būs izpētītas un iezīmētas pareizi," pastāstīja Marks Reids no Hārvardas-Smitsoniāņu astrofizikas centra.

Marka Reida komanda atklāja, ka objekti, kuriem viņi sekoja ar VLBA teleskopiem, rotē pa elipsveida orbītām. Agrāk tika uzskatīts, ka visa matērija riņķo ap galaktikas centru pa riņķi. Zvaigznes, kas neatbilda šiem parametriem, tika uzskatītas par izņēmumiem.

Papildus izmaiņām orbītu formā, tika konstatēts arī fakts, ka zvaigznes riņķo daudz lēnāk, jo zaudē kustības ātrumu, ceļojot cauri tā saucamajam "blīvajam vilnim".

Fils Pleits šo efektu apraksta sekojoši: "Ja jūs lidojat pāri satiksmes sastrēgumam uz ceļa, jums šķiet, ka tas ir pastāvīgs. Patiesībā mašīnas pamet šo sastrēgumu ar tādu pašu biežumu, ar kādu tās iebrauc tajā. Sastrēgums paliek tas pats, bet mašīnas tajā nemitīgi mainās. Tāpat ir ar galaktikas zariem. Tās ir vietas, kur galaktikas matērija ir izteikti blīvāka, bet zvaigznes ieiet tajā un iziet, nemitīgi mainoties. Zari šķiet pastāvīgi, bet laika gaitā mainās zvaigznes, gāze un putekļi."

Visticamāk šī nebūs pēdējā reize, kad kardināli mainās priekšstats par mūsu galaktiku. 2011. gadā startēs ESA mākslīgais pavadonis Gaia, kas izveidos karti vismaz 1 miljardam zvaigžņu, kas atrodas aptuveni 30 000 gaismas gadu attālumā no Zemes.

JPL/NASA/CfA

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE