ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Hannijas Objekts radioviļņu diapazonā


Publicēts: 29.06.2010

Zinātnieku grupa profesora Maikla Gereta (ASTRON) vadībā veica Hannijas Objekta un tā apkārtnes novērojumus radioviļņu diapazonā. Šo noslēpumaino, zaļgano gāzes mākoni atklāja holandiešu skolotāja Hannija fon Arkela.

Astronomi veica novērojumus, izmantojot Eiropas ļoti garās bāzes līnijas interferometrijas tīklu (EVN) un Lielbritānijas daudzelementu radio objektu interferometrijas tīklu (MERLIN), lai analizētu netālu esošās galaktikas IC 2497 centru. Tādejādi tika apvienoti daudzi radioteleskopi Eiropā, iegūstot ļoti detalizētu šīs galaktikas centrālā reģiona attēlus.

"Mēs novērojām divus spožus un ļoti kompaktus avotus, kas liecina, ka galaktikas IC 2497 centrā atrodas aktīvs galaktikas kodols," teica profesors Gerets. "Viens no šiem avotiem varētu būt supermasīvs melnais caurums, bet otrs - spēcīga enerģijas strūkla, kas izmesta no melnā cauruma apkārtnes un tagad mijiedarbojas ar blīvo gāzi, kas ieskauj IC 2497."

Tiek uzskatīts, ka starojums, kas nāk no aktīvā galaktikas kodola, ir uzkarsējis Hannijas objektu līdz temperatūrai, kas augstāka par 10 000oC.

Aktīvā galaktikas kodola apkārtnē ir novērota paaugstināta radioviļņu emisija. Zinātnieki domā, ka tas varētu būt saistīts ar pastiprinātu zvaigžņu dzimšanu kodola tuvumā.

"Mēs zinājām, ka IC 2497 veidojas zvaigznes, bet bijām pārsteigti, ka atklājām, ka zvaigžņu veidošanās ir koncentrēta nelielā centrālajā apgabalā, kura šķērsizmērs ir aptuveni 3000 gaismas gadi," skaidroja Haidens Rempederats no Mančesteras universitātes.

"Tas ir neparasti, ka vienā un tajā pašā sistēmā tiek novērota aktīva zvaigžņu veidošanās un aktīvs galaktikas kodols," piebilda Gerets.

IC 2497 radionovērojumi liecina, ka galaktikā viena gada laikā rodas aptuveni 70 Saules masas zvaigznes. Šāds zvaigžņu veidošanās ātrums pārspēj M82, kas tika uzskatīta par visaktīvāko galaktiku tuvējā Visumā.

"Mēs zinām tikai dažus simtus šo spožo infrasarkano galaktiku (LIRG) tuvējā Visumā," teica Gyula Józsa no ASTRON. "Pagātnē tās ir bijušas sastopamas daudz biežāk."

Kad Visums bija aptuveni uz pusi jaunāks nekā šobrīd, lielākā daļa zvaigžņu veidojās LIRG tipa galaktikās. Šādās galaktikās esošais lielais putekļu daudzums neļauj tās novērot pietiekami labi optiskajā un ultravioleto staru diapazonā.

Novērojumi apstiprināja hipotēzi, ka IC 2497 centrā esošais aktīvais galaktikas kodols jonizē gāzi, kas ieskauj milzīgo galaktiku. Šis jonizētais gāzes apgabals ir pazīstams kā Hannijas Objekts. Lokālajā Visumā šādi fenomeni ir retums, jo tie ir atkarīgi gan no novērotāja, gan galaktikas, gan gāzes savstarpējām pozīcijām. Lai izveidotos šāds Objekts, vajadzēja mijiedarboties vairākām galaktikām, kuras aktivēja galaktikas centrā esošo supermasīvo caurumu un radīja gāzes rezerves ap IC 2497, kuru jonizācijas rezultāts ir Hannijas Objekts.

ASTRON

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!