- Sākums -
- Visums -
- Galaktikas
"Auksta duša" galaktikai
Publicēts: 7.12.2014
Literārajos darbos nereti lasām "apliets kā ar aukstu ūdeni", kas nozīmē nepatīkamus pārsteigumus, cerību sagraušanu un ne pārāk patīkamu iznākumu. Savukārt medicīnas jomas speciālisti jums pateiks, ka apliešanās ar aukstu ūdeni ir labas veselības garants. Jaunākie pētījumi astronomijā norāda, ka nepatīkamas sekas galaktikas mērogā radošā "aukstā duša" īstenībā ir silta.
Jaunu zvaigžņu radīšanai vislabākā ir vēsa vide. Novērojot aptuveni 50 miljonus gaismas gadu attālo NGC 3226, zinātnieki atklāja, ka siltas gāzes ieplūšana šajā galaktikā apstādināja jauno zvaigžņu veidošanos. Siltā gāze bija atliekas no citas galaktikas, kuru agrāk bija aprijusi NGC 3226.
Pētījumā tika izmantoti Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Heršela teleskops, kā arī Habla un Spitzer teleskopi.
Astronomi pēta galaktikas, jo vēlas saprast, kādēļ tās tuvējā Visumā ir sastopamas divos atšķirīgos veidos - jaunākās zvaigznes veidojošās spirāles, tādas kā Piena Ceļš, un vecākās elipsveida galaktikas, kurās jaunu zvaigžņu veidošanās praktiski vairs nenotiek. NGC 3226 atrodas pārejas fāzē.
"Mēs izmantojām fantastisko NASA Habla un Spitzer un EKA Heršela teleskopu datu arhīvu potenciālu, lai iegūtu elipsveida galaktikas kopainu. Šajā galaktikā nesenā pagātnē ir notikušas milzīgas pārmaiņas pēc sadursmēm ar tās kaimiņienēm," pastāstīja Filips Epltons no Kalifornijas Tehnoloģiju institūta. "Šīs sadursmes ir mainījušas ne tikai tās struktūru un krāsu, bet arī galaktikā esošās gāzes stāvokli, šobrīd būtiski apgrūtinot jaunu zvaigžņu veidošanos."
NGC 3226 atrodas relatīvi tuvu, tikai 50 miljonu gaismas gadu attālumā. No tās stiepjas vairākas, ar zvaigznēm un gāzi bagātas cilpas. Gāzu un zvaigžņu pavedieni savieno galaktiku ar tās kaimiņieni NGC 3227. Šīs plūsmas liecina, ka vēl nesen tur iespējams ir bijusi trešā galaktika, kuru aprijusi NGC 3226, izmētājot tās atliekas tuvējā apkaimē.
Viena no šīm atliekām stiepjas aptuvei 100 000 gaismas gadu garumā un ieplūst NGC 3226 kodolā. Garā aste, kas veidota no siltas gāzes un putekļiem, NGC 3226 gravitācijas ietekmes rezultātā, lēnām tiek vilkta galaktikas virzienā.
Daudzos gadījumos šāda veida materiāla ieplūšana galaktikā to atjauno, izraisot jaunu zvaigžņu dzimšanu. Tomēr visu triju teleskopu datos vērojama ļoti vāja jaunu zvaigžņu veidošanās NGC 3226 galaktikā. Šķiet, ka ieplūstošā gāze un putekļi saduras ar galaktikā esošo gāzi, uzkarst un tā vietā, lai veicinātu jaunu zvaigžņu veidošanos, īstenībā to bremzē.
Iznākums būtu pavisam savādāks, ja NGC 3226 centrā esošais supermasīvais melnais caurums aprītu ieplūstošo materiālu. Tomēr tas drīzāk našķējas un tādēļ gāze ieplūst galaktikas diskā.
"Mēs atklājām, ka gāze vienkārši neplūst galaktikas centra virzienā un nebaro supermasīvo melno caurumu, kas tur atrodas," paskaidroja Epltons. "Tā vietā tā veido siltu disku, apstādinot zvaigžņu veidošanos un iespējams ierobežojot melnā cauruma augšanu, jo šobrīd gāzē ir vērojama pārāk liela turbulence."
NGC 3226 ir starpstadija starp jaunu "zilu" galaktiku un vecu "sarkanu". Krāsu nosaka galaktikā dominējošie procesi. Zilgano rada jaunās milzu zvaigznes, bet sarkano - vecās. NGC 3226 lieliski demonstrē, kā galaktikā, kura iegūst jaunas gāzu un putekļu rezerves, var apstāties jaunu zvaigžņu veidošanās. Iespējams šis stāvoklis ir pārejošs. Kad gāze, kas pārpludina NGC 3226, atdzisīs, galaktikā varētu atsākties zvaigžņu veidošanās.
Novērojumi ultravioletājā un redzamās gaismas diapazonā liecina, ka NGC 3226 agrāk jaunas zvaigznes ir veidojušās daudz vairāk, kā rezultātā arī ir izveidojusies šai galaktikai raksturīgā zilani sārtā nokrāsa.
"NGC 3226 turpinās attīstīties un var radīt daudz jaunas zvaigznes nākotnē," teica Epltons. "Mēs esam uzzinājuši, ka pāreja no jauneklīgām uz vecām galaktikām nav vienvirziena, bet gan abos virzienos vedošs ceļš."
NASA JPL
Komentāri
