- Sākums -
- Visums -
- Galaktikas
Agrīnā Visuma galaktiku ēšanas ieradumi
Publicēts: 5.07.2011
Jaunākie pētījumi liecina, ka Visuma agrīno attīstības posmu galaktikas ir nevis rijīgi tīģeri, kā tika uzskatīts agrāk, bet gan vairāk atgādina mierīgas govis zaļās ganībās, kuras salīdzinoši lēnām un vienmērīgi apēd tām pieejamos resursus.
Astronomiem ir izdevies noskaidrot, ka agrīnajā Visumā sastopamās zvaigžņu pilsētas vienmērīgi un palēnām ir patērējušas tām pieejamos zvaigžņu veidošanas resursus. Tas ir pretrunā ar līdz šim valdošo uzskatu, ka gāzes krājumi ir izmantoti īslaicīgos zvaigžņu veidošanās procesa uzliesmojumos, kurus izraisīja galaktiku savstarpējā mijiedarbība.
"Mūsu pētījums liecina, ka masīvu galaktiku saplūšana nebija dominējošā galaktiku augšanas metode agrīnajā Visumā," pastāstīja Ranga Rams Čerijs no Kalifornijas Tehnoloģiju institūta. "Šāda veida galaktiku kanibālisms bija reta parādība. Tā vietā mēs konstatējām, ka galaktiku augšanu nodrošināja konstanta un stabila gāzes izmantošana, kuras rezultātā zvaigžņu veidošanās noritēja daudz straujāk nekā agrāk tika uzskatīts."
Čerijs, kurš ir šī pētījuma vadītājs, kopā ar līdzautoriem atklāja, ka šīs galaktikas stabilā ātrumā patērēja gāzi simtiem miljonu gadu ilgā periodā, saražojot neparasti lielu daudzumu masīvu zvaigžņu, kuru masa pārsniedza Saules masu pat simts reizes.
"Šī ir pirmā reize, kad mums ir izdevies identificēt galaktikas, kuras ir sasniegušas milzu izmērus, lēnām patērējot resursus," piebilda pētījuma līdzautors Hjundžins Šims. "Tajās bija daudz vairāk masīvo zvaigžņu nekā Piena Ceļā."
Piena Ceļam līdzīgas galaktikas ir milzīgi zvaigžņu, gāzes un putekļu krājumi. To izmērs palielinās, patērējot gāzi un veidojot no tās jaunas zvaigznes. Kur gan šīs galaktikas, kuras sāka veidoties pirms miljardiem gadu, ieguva šos resursus? Līdz šim vispopulārākā teorija skaidroja, ka gāzes koncentrācija palielinājās, galaktikām apvienojoties vienai ar otru.
Čerijs kopā ar kolēģiem analizēja šo jautājumu, ar Spitzera teleskopa palīdzību izpētot vairāk nekā 70 attālas galaktikas, kuras radās 1-2 miljardus gadus pēc Lielā sprādziena. Par pārsteigumu zinātniekiem, atklājās, ka galaktiku spektrā visai izteikts ir H alfa signāls, kas norāda uz ūdeņraža gāzi, kuru skāris zvaigžņu izstarotais ultravioletais starojums. Augstais H alfa līmenis liecina, ka zvaigznes veidojas ļoti intensīvi. Aptuveni 70% no pētīto galaktiku bija raksturīgs spēcīgs H alfa signāls. Interesanti, ka Piena Ceļam tuvējā apkaimē tikai 0,1% galaktiku piemīt šādas pazīmes.
Agrākajos pētījumos tika izmantoti ultravioletā starojuma teleskopi. Tajos tika konstatēts, ka zvaigžņu veidošanās norit aptuveni sešas reizes lēnāk, nekā par to liecina Spitzer teleskopa dati. Zinātnieki šīs atšķirības skaidro ar iespaidīgajiem putekļu mākoņiem šajās galaktikās.
Tālākā datu analīze palīdzēja noteikt, ka zvaigžņu veidošanās ātrums aptuveni 100 reizes pārsniedza patreizējo zvaigžņu veidošanās ātrumu Piena Ceļa galaktikā. Ne mazāk svarīgs ir fakts, ka tik intensīva jaunu zvaigžņu ražošana noritēja ilgi - simtiem miljoniem gadu ilgā periodā.
Tas nozīmē, ka šīs galaktikas nav augušas galaktiku apvienošanās procesos, kuri norit daudz īsākā laikā. Lai arī galaktiku sadursmes Visumā nav retums, jaunākais pētījums atklāja, ka masīvu galaktiku apvienošanās nav bijis galvenais iemesls galaktiku augšanai.
"Ja jūs varētu apmeklēt kādu no šādas galaktikas planētām, debesis būtu fantastiska vieta, kur mirdzētu ļoti daudz spožu zvaigžņu un diezgan bieži sprāgtu pārnovas," piebilda Čerijs.
Spitzer Space Telescope, NASA JPL
dzimmijs13 tieši 5.07.2011 domāja šādi:
Interesanti, kur mēs tolaik bijām?