- Sākums -
- Visums -
- Citplanētas
Šķidrās lavas pasaule
Publicēts: 13.06.2003
Milzīga, karstas gāzes planēta, kas riņķo ap Saulei līdzīgu zvaigzni, pēdējā laikā zaudē milzīgi daudz masas. Zinātnieki domā, ka planēta ir pietuvojusies savai zvaigznei un sākusi zaudēt gāzes apvalku. Iespējams, ka drīz no šīs planētas pāri paliks tikai šķidrais lavas kodols.
Atklājums tika noteikts pēc izstieptā ūdeņraža apvalka. Pirmo reizi astronomijas vēsturē šis elements tika atklāts vēl kādas planētas atmosfērā ārpus Saules sistēmas. Gluži kā komētas aste, ūdeņradis un iespējams arī citas vielas izkliedējas kosmosā, izveidojot mākoni, kas planētas izmērus palielina trīs reizes.
Katru sekundi tiek zaudētas 10 000 tonnas vielu.
Planēta, kura nosaukta par HD209458b atrodas tikai 7 miljonus kilometru attālumā no zvaigznes, kas ir 100 reizes tuvāk nekā Jupiters, un pat tuvāk kā Merkūrijs. Tā apriņķo zvaigzni reizi 3,5 dienās.
Šis jaunais atklājums palīdz saprast kāpēc planētas nav atrastas tuvāk zvaigznei kā šī – tās vienkārši nevar pastāvēt.
Kā iznīcināt planētu?
Protams, ka nav iespējams uzzināt, kā tieši notiek šis masas zudums, bet zinātnieki ir izskaitļojuši iespējamos procesus.
Tā kā orbīta ir ļoti cieši zvaigznei, tā iespējams izraisa spēcīgus paisumus un bēgumus uz planētas, kas „aizpūš daļu no augšējiem atmosfēras slāņiem,” skaidroja Alfrēds Vidāls-Madžārs, kas vadīja šo izpēti Parīzes astrofizikas institūtā. Kad daļa masas ir zudusi, planēta zaudē gravitācijas spēku, kas savukārt atvieglina nākamo masas zudumu.
Domājams, ka planētas atmosfēra ir aptuveni 10 000 grādus pēc Celsija karsta, kas vispirms izpleš ūdeņradi, tādejādi padarot to vieglāk „aizpūšamu”. Zvaigznes smagais un konstantais lādētu daļiņu „vējš” noteikti sekmē šo procesu.
Zinātnieks domā, ka masas zuduma ātrums pieaugs, bet tas esot izpētes vērts jautājums.
„Process var kļūt pietiekoši intensīvs, lai aizpūstu visu atmosfēru,” viņš teica, „aiz sevis atstājot kailu cietu jeb šķidru kodolu, kura masa ir 10 reizes lielāka nekā Zemes masa.”
Šāda izmēra kodols pēc zinātnieku aprēķiniem ir nepieciešams, lai piesaistītu tik daudz gāzes, lai izveidotu planētu, kuras lielums 1,3 reizes pārsniedz Jupitera izmērus. Teorētiķi tomēr nav pārliecināti, vai gāzes giganti veidojas pēc tā sauktās „kodola piesaistīšanas” metodes, vai vienkārši no ūdeņraža sakopojuma, kas atrodas atlūzu joslā un riņķo ap jaundzimušu zvaigzni.
Vidāls-Madžārs domā, ka, ja eksistē kodols un ja tas tiks atklāts, tas varētu būt ciets, bet „visticamāk šķidrs, lavai līdzīgs.”
Zinātnieki aprēķinājuši, ka izklīstošā ūdeņraža mākonis planētas priekšējā daļā izpletīsies primārā rādiusa izmēros, bet uz aizmuguri izstiepjoties sasniegs 4 vai 5 planētu rādiusus.
Piedevām planētai ir vēdekļveida aste.
„Atmosfēra ir sakarsusi, ūdeņradis atraujas no planētas gravitācijas ietekmes un tiek pūsts prom ar spēcīgā zvaigznes vēja palīdzību, izveidojot garu asti planētas aizmugurē. Izskatās gluži kā komētas aste,” stāstīja Alans Lekavjērs des Etangs, Vidāla-Madžāra kolēģis no Parīzes astrofizikas institūta.
Pats fenomens ir novērojams binārajā sistēmā, kur viena no zvaigznēm ir augsta blīvuma neitronu zvaigzne vai melnais caurums, kas barojas no mazākā kompanjona.
Kā tika veikti pētījumi?
Planēta tika atklāta 1999. gadā ar metodi, kas konstatē zvaigznes izmaiņas planētas gravitācijas ietekmē. Šādā veidā ir atklātas jau vairāk nekā 100 pasaules ārpus Saules sistēmas. Tā kā planēta riņķo ļoti tuvu zvaigznei, zinātniekiem ir vairāk iespēju to izpētīt.
Kad HD209458b šķērso savu zvaigzni (HD209458), tā bloķē daļu tās gaismas, kuru fiksē Habla teleskops. Šie tā saucamie šķērsošanas notikumi, kas notiek periodiski ar 3,5 dienu intervālu, ļāva citai astronomu grupai 2001. atklāt nātriju planētas atmosfērā, iezīmējot to kā pirmo gadījumu, kad tiek atklāta atmosfēra un daļēji tās sastāvs.
Ir atklāti vēl citi „karstie Jupiter”, kas riņķo tuvu zvaigznēm, vienu apli veicot aptuveni 3 dienās. Bet neviens no tiem nav tuvāk par šo lēnām gaistošo planētu. Deivids Šarbonns, kas līdzdarbojās 2001. gada HD209458b pētījumos, izteicās, ka jaunais atklājums iespējams sniedz atbildi uz jautājumu „kāpēc nepastāv tuvāku planētu”.
„Ietekme ir tāda, ka planētas, kas sākotnēji atrodas tuvāk zvaigznēm, neizdzīvos pārāk ilgi,” zinātnieks minējas žurnālā „Daba” (Nature).
Vidāls-Madžārs turpinās pētījumus, lai noteiktu, vai gāzes apvalks satur arī citus elementus, kas būdami smagāki par skābekli varētu atklāt īsteno planētas likteni. Pagaidām nav zināms, vai planēta būs nolemta īsākam mūžam par tās zvaigzni. Zinātnieku komanda turpinās meklēt oglekļa, skābekļa un iespējams arī slāpekļa klātbūtni planētas atmosfērā.
Habla teleskops ir NASA un Eiropas Kosmosa aģentūras kopējais projekts. Šveices un ASV astronomi arī piedalās HD209458b izpētes projektā.
Planēta, kas cīnās par savu izdzīvošanu, atrodas 150 gaismas gadu attālumā, līdz ar to tas nozīmē, kas astronomi redz procesus, kas notikuši 150 gadu senā pagātnē. Tās zvaigzne nav saredzama ar neapbruņotu aci, bet ar tālskati to var saskatīt Pegaza zvaigznājā.
SPACE.com
Komentāri
