Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Zemei tuvākā klinšainā citplanēta (983/0)


Publicēts: 6.08.2015

Nākamreiz, kad dosieties ārā vērot zvaigznes, sameklējiet Kasiopejas zvaigznāju. Tur, nieka 21 gaismas gadu attālumā, ap zvaigzni HD 219134, kas ir tikai nedaudz vēsāka, mazāka un ne tik masīva kā Saule, riņķo Zemei vistuvākā klinšainā citplanēta. HD 219134b ir 4,5 reizes masīvāka nekā Zeme un tās diametrs ir 1,6 reizes lielāks nekā mūsu planētai. Zinot masu un diametru, iespējams izrēķināt planētas blīvumu, kas ir 6 g/cm^3. Zemes blīvums ir 5,51 g/cm^3, kas nozīmē, ka teorētiski uz šīs planētas ir iespējams gan nolaisties, gan pastaigāt.

Protams, teorētiski, jo šīs planētas orbīta atrodas ļoti tuvu zvaigznei. Viens gads uz HD 219134b ilgst 3 dienas. Tas nozīmē, ka uz šīs planētas ir pārāk karsti tām dzīvības formām, kuras mēs pazīstam šeit uz Zemes.

HD 219134b ir Zemei tuvākā planēta, kura šķērso zvaigznes disku. Tā ir ideāla laboratorija turpmākajiem pētījumiem, piemēram, ar Džeimsa Veba teleskopu, kas varētu startēt 2018. gadā, vai kādu no ekstrēmi lielajiem teleskopiem uz Zemes, kuri pirmo gaismu ieraudzīs 2020.gados.

Planētu atklāja ar HARPS-North instrumentu, ar kuru aprīkots 3,6 metru teleskops (Telescopio Nazionale Galileo) Kanāriju salās. Šis instruments izmanto radiālā ātruma metodi, kas ļauj noteikt objekta masu. Tā kā HD 219134b masa aptuveni 4,5 reizes pārsniedz Zemes masu, tā pieder superzemju grupai.

Tā kā planētas orbīta atrodas ļoti tuvu zvaigznei, zinātnieki uzskatīja, ka ir visai liela iespēja, ka planēta šķērso zvaigznes disku jeb ir novērojams planētas tranzīts. 2015.gada aprīlī sistēmas virzienā lūkojās NASA Spitzer teleskops. Aprēķinātajā laikā zvaigznes izstarotās gaismas apjoms samazinājās. Ņemot vērā tranzīta apjomu, tika noteikts, ka planēta ir 1,6 reizes lielāka nekā Zeme. Aprēķinot planētas blīvumu, tika secināts, ka ap zvaigzni HD 219134 riņķo Zemes tipa planēta. Tās blīvums ir 6 g/cm^3.

Ar to gan šīs sistēmas pārsteigumi nav beigušies. Izmantojot radiālā ātruma metodi, ir atklātas vēl trīs planētas. 6,8 dienu orbītā riņķo par Zemi 2,7 reizes masīvāka planēta. Savukārt 47 dienu ilgu ceļu ap zvaigzni veic Neptūnam līdzīga planēta, kura ir 9 reizes masīvāka nekā Zeme. Daudz tālāk, aptuveni 2,1 astronomisko vienību (AV) attālumā savā 1190 ilgajā orbitālajā periodā mājo milzene, kuras masa 62 reizes pārsniedz Zemes masu. Jebkura no šīm planētām var šķērsot zvaigznes disku, tādēļ zinātnieki turpinās novērot sistēmu.

Harvard-Smithsonian Center for Astrophysics, NASA

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE