- Sākums -
- Visums -
- Citplanētas
Ūdens uz K2-18b
Publicēts: 12.09.2019
Ja to iespēja Habls, kādas fantastiskas iespējas pavērsies ar Džeimsa Veba teleskopu! Tāda doma ienāca prātā, lasot informāciju, ka, izmantojot Habla teleskopu, zinātniekiem ir izdevies pamanīt ūdens tvaika klātbūtni 110 gaismas gadu attālumā esošās citplanētas K2-18b atmosfērā. Šī planēta ir īpaša ar to, ka riņķo ap zvaigzni zonā, kurā uz virsmas var pastāvēt šķidrs ūdens.
Protams, ūdens tvaiku klātbūtne atmosfērā automātiski nenozīmē, ka uz šīs planētas, kura ir astoņas reizes masīvāka nekā Zeme, ir dzīvība. Arī tās atmosfēras sastāvs atšķiras no mūsu planētu ieskaujošā gāzu maisījuma.
Pētījumā tika izmantoti Habla teleskopa arhīva dati no 2016. un 2017.gadiem. Zinātnieki izstrādāja īpašus algoritmus, ar kuru palīdzību tika analizēta zvaigznes gaisma, kura spīdēja cauri planētas atmosfērai. Pētījumā tika iekļauti dati par deviņiem tranzītiem. Spektra analīzes rezultāti liecināja par ūdens tvaika, kā arī ūdeņraža un hēlija klātbūtni K2-18b atmosfērā.
Zinātnieki, kuri veica datu apstrādi, uzskata, ka atmosfērā varētu būt arī citi elementi un savienojumi, piemēram, slāpeklis un metāns. Tomēr ar šobrīd pieejamajām tehnoloģijām šo vielu noteikšana nav iespējama. Turpmākos pētījumos varētu analizēt mākoņu daudzumu un ūdens tvaika koncentrāciju citplanētas atmosfērā.
Zvaigzne, ap kuru riņķo minētā citplanēta, ir sarkanais punduris, kuru no Zemes šķir 110 gaismas gadi. K2-18 atrodama Lauvas zvaigznājā, kas Latvijā labi novērojams pavasarī. Tā kā sarkanie punduri ir aktīvāki nekā Saule, iespējams, ka apstākļi uz K2-18b nav draudzīgi mums pazīstamām dzīvības formām. Visticamāk planētas virsma ir pakļauta lielākai jonizējošā starojuma iedarbībai.
K2-18b atklāja 2015.gadā. Tā pieder tā dēvētajai superzemju kategorijai. Kepler misijas laikā tika atklāti vairāk nekā simts šī tipa planētu. To masa pārsniedz Zemes masu, bet ir mazāka nekā Neptūna masa. NASA TESS misijas laikā šīs kategorijas planētu skaits varētu dubultoties.
Zinātnieki ļoti cer uz daudz jaudīgāko Džeimsa Veba teleskopu, kuram vajadzētu startēt 2021.gadā. Interesanta šajā aspektā šķiet arī Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) misija ARIEL, kas startēs 2028.gadā un veiks vairāk kā 1000 citplanētu novērojumus, tai skaitā analizējot to atmosfēras sastāvu.
The Hubble Space Telescope
Uldis tieši 13.09.2019 domāja šādi:
Jā esmu lasījis ka sarkanie puduri atstāj lielāku ietekmi uz planētām tā saucamajā dzīvības zonā, tikai mēs esam pieraduši skatīt no mūsu zemes skata punkta. Ja jaunatklātā tā saucamajā superzemē būtu lielāks atmosfēras blīvums, tad zvaigznes sarkanā pudura radiācijai nevajadzētu ietekmē planētu. Un otrādi ja mēs samazinātu slāpekli uz zemes tā ka ūdens vadītos jau pie +50 grādiem arī tad mēs it kā varētu dzīvot, toties mūsu saule tad kļūtu par mūsu lielāko ienaidnieku radiācijas dēļ.
Jupis tieši 9.10.2019 domāja šādi:
Jā, un pie tam tādas superzemes magnētiskais lauks varētu būt spēcīgāks par to, kas ir Zemei, pasargājot no sarkanā pundura izvirdumiem, kas izraisa starojumu un atmosfēras aizplūšanu.