Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Trīs superzemes (2225/2)


Publicēts: 16.06.2008

"Vai katrai zvaigznei ir planētas un ja jā, cik to ir?" Uz šo jautājumu cenšas atbildēt planētu mednieks Maikls Meijers. "Mēs pagaidām nezinam atbildes, bet progress ir milzīgs." Meijers un Eiropas astronomu komanda ir atraduši zvaigzni HD 40307, ap kuru riņķo vismaz trīs planētas. Šī ir pirmā zvaigzne, ap kuru ir atrastas vismaz trīs "superzemes".

1995. gadā Meijers kopā ar Didjēru Kvelozu atklāja pirmo ekstrasolāro planētu, kas riņķo ap 51 Pegasi. Kopš tā laika ir atklātas jau vairāk kā 270 eksoplanētas, kas lielākoties riņķo ap Saulei līdzīgām zvaigznēm. Vairums no šīm planētām ir Jupiteram un Saturnam līdzīgas. Patlaban statistika liecina, ka 1 no 14 zvaigznēm ir planētas.

"Parādoties arvien precīzākiem instrumentiem, tādiem kā HARPS spektrogrāfs, kas atrodas uz ESO 3,6 m teleskopa Lasiljā, mēs varam atklāt mazākas planētas, kuru masa svārstās no 2 līdz 10 Zemes masām," pastāstīja Stefaness Adrijs. Šādas planētas sauc par superzemēm, jo tās ir masīvākas par Zemi, bet mazākas par Urānu un Neptūnu (aptuveni 15 Zemes).

HD 40307 ir nedaudz masīvāka par Sauli un atrodas 42 gaismas gadu attālumā dienvidu puslodes Delfīna un Mākslinieka zvaigznāju virzienā.

"5 gadu laikā mēs veicām ļoti precīzus zvaigznes mērījumus, kas skaidri parādīja, ka šai zvaigznei ir trīs planētas," pastāstīja Meijers.

Planētas, kuru masa 4,2; 6,7 un 9,4 reizes pārsniedz Zemes masu, riņķo ap zvaigzni HD 40307 ar sekojošu orbitālo periodu - 4,3; 9,6 un 20,4 dienas.

Šī pati komanda, izmantojot HARPS spektrogrāfu, ir atklājusi vēl divas planetāras sistēmas. Vienā no tām ap zvaigzni HD 181433 riņķo planēta, kuras masa pārsniedz Zemes masu 7,5 reizes. Apriņķošanas periods ir 9,5 dienas. Vēl šajā sistēmā atrodas Jupiteram līdzīga planēta, kuras orbitālais periods ir gandrīz 3 gadi. Otrajā planetārajā sistēmā ir superzeme ar masu 22 Zemes masas un rotācijas periodu 4 dienas, kā arī Saturnam līdzīga planēta ar aptuveni 3 gadu ilgu apriņķošanas laiku.

"Ir skaidrs, ka šīs planētas ir tikai aisberga redzamā daļa," pastāstīja Meijers. "Visu ar HARPS pētīto zvaigžņu analīze liecina, ka aptuveni 1/3 daļai no visām Saulei līdzīgajām zvaigznēm ir vai nu superzemes vai Neptūnam līdzīgas planētas ar orbitālo periodu, kas ir mazāks par 50 dienām."

Planēta, kura atrodas cieši tuvu zvaigznei un tās rotācijas periods ir īss, ir vieglāk atrodama nekā tāda, kura ap centrālo zvaigzni riņķo lēnām un atrodas tālāk.

"Tas ir vairāk nekā iespējams, ka pastāv arī citas planētas, ne tikai superzemes un Neptūnam līdzīgas planētas ar gariem rotācijas periodiem, bet arī Zemei līdzīgas, kuras mēs patlaban vēl nevaram atklāt. Pievienojiet vēl Jupiteram līdzīgās, kuras mēs jau pazīstam un jums nāksies secināt, ka planētas ir visuresošas," piebilda Adrijs.

ESO

Komentāri

  1. dzimmijs13 tieši 24.06.2008 domāja šādi:

    Ja pamatojas uz visuma objektu salīdzinošo vienāduma anoloģiju, zvaiznēm ar planētām jābūt daudz vairāk kā vienai no četrpadsmit, jo saules sistēmas planētu vairākumam ir pavadoņi.

  2. Marija Poika'ne tieši 19.06.2013 domāja šādi:

    skati't visu....






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE