Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Trīs planētas sarkanās zvaigznes gaismā (1062/0)


Publicēts: 4.05.2016

2MASS J23062928-0502285 jeb TRAPPIST-1 ir īpaši vēss sarkanais punduris. Tas ir daudz aukstāks un sarkanāks nekā Saule, knapi lielāks par Jupiteru. Lai arī zvaigzne atrodas nieka 40 gaismas gadu attālumā no Zemes, to nevar ieraudzīt nedz ar neapbruņotu aci, nedz ar jaudīgu vaļasprieka astronoma teleskopu. Tā ir pārāk sarkana un blāva. Sarkanie punduri tiek uzskatīti par visbiežāk sastopamo zvaigžņu tipu Piena Ceļa galaktikā. Šīs zvaigznes dzīvo ļoti garu mūžu. Tomēr ne jau tādēļ TRAPPIST-1 ir nokļuvis pasaules uzmanības lokā. Astronomu grupa Mikela Žiljona vadībā, izmantojot TRAPPIST teleskopu, kas uzstādīts Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) La Siljas observatorijā, atklājuši trīs Zemes izmēra planētas, kas riņķo ap šo auksto zvaigzni.

Tā kā šo planētu temperatūra ir līdzīga Zemes un Venēras temperatūrai, tad šie trīs objekti ir līdz šim vislabākie kandidāti dzīvības meklējumiem ārpus Saules sistēmas.

TRAPPIST-1 ir ļoti vēss sarkanais punduris, kura spožums ir aptuveni 0,05% no Saules spožuma, bet masa tikai 8% no Saules masas. Zvaigzne atrodas Ūdensvīra zvaigznājā.

"Līdz šim šādu, ap ļoti vēsajiem sarknajiem punduriem riņķojošu sarkano pasauļu esamība bija tīri teorētiska iespējamība, bet tagad mums ir ne tikai viena vientuļa planēta, bet vesela trīs planētu sistēma," teica pētījuma līdzautors Emanuēls Jehins.

"Kādēļ mēs cenšamies atrast Zemes izmēra planētas ap mazākajām un vēsākajām zvaigznēm Saules sistēmas tuvākajā apkaimē? Iemesls ir pavisam vienkāršs. Sistēmas ap šīm niecīgajām zvaigznēm ir pagaidām vienīgās vietas, kur ar šobrīd pieejamo tehnoloģiju mēs varam atrast dzīvību uz Zemes izmēra planētas. Tātad, ja mēs vēlamies atrast dzīvību kaut kur citur Visumā, šī ir tā vieta, kur mums jāsāk meklēt," paskaidroja pētījuma vadītājs Mikels Žiljons no Ljēžas universitātes Astrofizikas un ģeofizikas institūta.

TRAPPIST ir Beļģijas teleskops, kurš atrodas La Siljas observatorijā Čīlē. Tā primārais spogulis ir 0,6 metrus liels. Automatizēto teleskopu administrē Ljēžas universitātes speciālisti. Lielāko daļu laika šis teleskops pavada, pētot aptuveni 60 no tuvākajiem brūnajiem punduriem un ļoti vēsajiem sarkanajiem punduriem un meklējot planētu tranzītu signālus. Nākotnē plānots realizēt SPECULOOS projektu, kura ietvaros tiks uzstādīti četri 1 m lieli robotizēti teleskopi, kuri meklēs planētas ap 500 ļoti vēsajiem punduriem.

Planētu turpmākajos pētījumos tika izmantots HAWK-I instruments, ar kuru aprīkots ESO Ļoti lielais teleskops (VLT). Iegūtie rezultāti liecina, ka planētas izmēros līdzinās Zemei. Pirmo divu planētu orbitālie periodi attiecīgi ir 1,5 un 2,4 dienas. Trešās planētas "gads" pagaidām nav noteikts precīzi un varētu būt robežās no 4,5 līdz 73 dienām.

"Planētas atrodas 20 līdz 100 reizes tuvāk zvaigznei nekā Zeme Saulei. Šī planētu sistēma vairāk līdzinās Jupitera pavadoņu sistēmai nevis Saules sistēmai," piebilda Mikels Žiljons.

Lai arī pirmās divas planētas atrodas tik tuvu zvaigznei, tās saņem tikai četras un divas reizes vairāk starojuma nekā Zeme no Saules, jo to zvaigzne ir daudz blāvāka nekā Saule. Abas planētas atrodas tuvāk zvaigznei nekā dzīvībai labvēlīgā zona, lai gan tas neizslēdz iespēju, ka uz šīm planētām varētu būt apgabali, kas piemēroti mums pazīstamām dzīvības formām. Trešā planēta, kuras orbīta vēl nav labi izpētīta, iespējams saņem mazāk starojuma nekā Zeme, bet tā varētu atrasties dzīvībai labvēlīgajā zonā.

Pētījumā iesaistītie zinātnieki ļoti cer uz lielajiem teleskopiem, piemēram, ESO E-ELT un NASA Džeimsa Veba teleskopu, kuru jauda būs pietiekama, lai detalizēti pētītu to atmosfēru, meklējot ūdeni un pēc tam arī iespējamos bioloģiskās aktivitātes marķierus.

Katrā ziņā šis atklājums ir viela pārdomām, ka ļoti vēsie punduri, kuri sastāda aptuveni 15% no Saulei tuvāko zvaigžņu populācijas, ir uzmanības vērti objekti citplanētu meklēšanai.

ESO

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE